ES plāno jaunu mehānismu cīņai ar Krievijas hibrīduzbrukumiem

Eiropas Savienības dalībvalstis strādā pie jauna kolektīvās reaģēšanas protokola, kas ļautu efektīvāk vērsties pret Krievijas īstenotajiem hibrīduzbrukumiem. Šī iniciatīva paredzēta incidentiem, kas apdraud valstu drošību, taču vēl nesasniedz NATO līguma 5. pantā noteikto bruņota uzbrukuma slieksni.

Eiropas Komisijas piedāvātais Ārkārtas drošības protokols darbotos kā sava veida Eiropas analogs NATO 4. pantam. Tas dotu iespēju jebkurai dalībvalstij nekavējoties sasaukt pārējo bloka valstu pārstāvjus, lai koordinētu kopīgu atbildi uz sabotāžas mēģinājumiem, kiberuzbrukumiem vai kritisko infrastruktūru bojājumiem.

Eiropai ir nepieciešama hibrīdaizsardzība, kas spēj radīt reālu atturēšanas efektu un piespiest agresoru maksāt cenu par savām darbībām, norāda Eiropas Komisijas aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka atsevišķu valstu individuālā reakcija uz Maskavas provokācijām bieži vien nav pietiekami efektīva. Jaunais mehānisms paredzētu:

• Ātrāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstu izlūkdienestiem.
• Koordinētu sankciju un tiesībaizsardzības pasākumu ieviešanu.
• Vienotu pieeju kiberdrošības un militārās klātbūtnes stiprināšanai.

Lai gan diskusijas par protokola detaļām turpinās, pastāv bažas par iespējamu NATO procedūru dublēšanos. Tomēr Eiropas Komisijas vadība uzsver, ka mērķis nav aizstāt aliansi, bet gan aizpildīt drošības robus tā dēvētajā pelēkajā zonā, kurā Krievija pašlaik īsteno savas destabilizācijas operācijas.