OECD: Latvijā skolotāju vakanču īpatsvars sasniedzis 3%

Latvijā 2024./2025. mācību gadā neaizpildīto skolotāju vakanču īpatsvars pamatizglītībā un vidējā izglītībā sasniedza 3%, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 1% rādītāju 2017./2018. mācību gadā. Visvairāk vakanču bija 7.-9. klašu un vidusskolu pedagogu vidū, kur to īpatsvars sasniedza 3,9%.

OECD prognozē, ka no 2024. līdz 2033. gadam bērnu skaits vecumā no pieciem līdz 14 gadiem Latvijā varētu samazināties par 23%, kas varētu mazināt pieprasījumu pēc skolotājiem. Tomēr organizācija uzsver, ka pedagogu nepieciešamību ietekmēs arī klašu lielums, finansējums un demogrāfisko pārmaiņu atšķirības reģionos. Dati liecina, ka skolotāju skaits ne vienmēr mainās atbilstoši skolēnu skaitam - no 2015. līdz 2024. gadam sākumskolas skolotāju skaits Latvijā samazinājās par 10%, lai gan skolēnu skaits pieauga par 6%.

Pedagogu novecošanās un aizplūšana

Skolotāju kopiena Latvijā noveco: 2024. gadā gandrīz 40% skolotāju bija vismaz 55 gadus veci, kas ir par desmit procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā un ievērojami pārsniedz OECD vidējo rādītāju (23%). Vienlaikus 2024. gadā profesiju pameta 12% pilnībā kvalificētu pamatizglītības un vidējās izglītības skolotāju, kamēr OECD valstīs vidēji tie bija 6,4%. No tiem 37% pārgāja citos amatos izglītības nozarē.

Darba slodze un atalgojums

Latvijas skolotāji pamatizglītībā un vidējā izglītībā gadā strādā 1584 stundas, kas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tomēr mācīšanai klasē Latvijas pedagogi atvēl mazāku daļu sava darba laika - 7.-9. klašu posmā tie ir 35%, kamēr Igaunijā 41%, bet Lietuvā 59%. Lai gan atalgojums kopš 2015. gada ir audzis, tas joprojām ir par 26% mazāks nekā citiem nodarbinātajiem ar augstāko izglītību.

Skolotāju trūkumu daļēji kompensē pedagogi, kuri vēl iegūst kvalifikāciju, veidojot 3,5% no kopskaita. Pedagogu piesaistei darbojas programma „Mācītspēks”, un 2024. gadā 10,6% 7.-9. klašu skolotāju skolotāja profesija bija otrā karjeras izvēle.