Straumēšanas platformām būs jāiegulda Latvijas kino nozarē

Lielajām straumēšanas platformām no nākamā gada būs jāiegulda finanšu līdzekļi Latvijas kino attīstībā. To paredz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā.

Prasība attieksies uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas piedāvā video pēc pieprasījuma un kuru pakalpojumi ir pieejami Latvijas iedzīvotājiem. Noteikumi būs saistoši gan Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā. Ieguldījuma apmērs noteikts 3,5% apmērā no ieņēmumiem, ko uzņēmums iepriekšējā gadā guvis no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma.

Likumprojekts paredz trīs veidus, kā platformas varēs veikt ieguldījumus:

• tiešs ieguldījums Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu vai Latvijas filmu veidošanā;
• izrādīšanas tiesību jeb licenču iegāde uz citu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem vai Latvijas filmām;
• iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai.

Kultūras ministrija norāda, ka šīs iemaksas kino nozarei varētu nodrošināt papildu vienu miljonu eiro gadā. Patlaban Latvijas kino budžets ir seši miljoni eiro, kamēr Igaunijā tas pārsniedz 18 miljonus, bet Lietuvā - 10 miljonus eiro. Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tostarp „Tet” un „Latvijas Mobilais Telefons”, kā arī aptuveni 80 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, piemēram, „Netflix”, „Go3”, „Apple TV+”, „Google Play”, „YouTube Movies & Shows”, „Amazon Prime Video”, „discovery+”, „Disney+”, „Max”, „Rakuten TV” un „Viaplay”.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.