Islande lemj par iestāšanās sarunu atsākšanu ar ES

Sestdien, 29. augustā, Islandes pilsoņi dosies pie balsošanas urnām, lai izšķirtu valsts turpmāko ģeopolitisko virzību un atbildētu uz jautājumu, vai valstij būtu jāatsāk iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Sabiedrība ir sadalījusies divās līdzvērtīgās nometnēs, un aptaujas liecina par 50 pret 50 attiecību, padarot iznākumu grūti prognozējamu.

Viedokļu sadursme par suverenitāti

Politikas analītiķis Hallgrimurs Odsons norāda, ka debates ir konstruktīvas, taču sabiedrības viedoklis krasi atšķiras atkarībā no nozares un politiskajiem uzskatiem. Atbalstītāji vēlas izpētīt Briseles piedāvājumu, savukārt pretinieki, tostarp analītiķis Kristins Hroubjartsons, uzsver bažas par suverenitātes zaudēšanu, kontroles atdošanu pār dabas resursiem un lauksaimniecības interešu apdraudējumu.

Konteksts un ģeopolitiskā ietekme

Jautājums par pievienošanos blokam Islandē aktualizējas krīzes brīžos, kā tas bija pēc 2008. gada finanšu sistēmas sabrukuma. Pašreizējo diskusiju fonu ietekmē arī drošības apsvērumi, ko radījis Krievijas sāktais karš Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa izteiktās teritoriālās pretenzijas uz Grenlandi. Premjerministre Kristrūna Frostadotira iniciēja referendumu, lai gūtu skaidrību par tautas gribu.

Balsojuma process

Iepriekšējā balsošana sākās jau 27. jūlijā, un līdz šim savu izvēli izdarījuši vismaz 35 tūkstoši iedzīvotāju jeb 13 procenti balsstiesīgo. Ja vairākums atbalstīs sarunu atsākšanu, sāksies vairākus gadus ilgs process, kura noslēgumā par galīgo pievienošanos būs jābalso vēlreiz.