Eksperte: Eiropa nespēs pilnībā aizstāt ASV militāro atbalstu
Vācija ir uzsākusi vērienīgu aizsardzības politikas reformu, cenšoties uzņemties lielāku atbildību par drošību Eiropas kontinentā. Berlīnes mērķis ir kļūt par spēcīgāko konvencionālo militāro spēku NATO ietvaros, taču eksperti brīdina par objektīvām robežām šajā procesā.
ASV loma paliek kritiska
Neskatoties uz centieniem stiprināt Eiropas autonomiju, vairākās jomās atkarība no ASV resursiem saglabāsies vēl ilgi. Eksperte norāda uz vairākām neaizstājamām spējām:
- Kodolatturēšanas mehānismi
- Stratēģiskā izlūkošana un datu ieguve
- Pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas
- Tālās darbības precīzo triecienu nodrošināšana
Eiropas drošības stiprināšana nav alternatīva NATO, bet gan veids, kā padarīt aliansi kopumā spēcīgāku.
Vācijas sabiedrībā ir mainījusies attieksme pret drošības jautājumiem. Agrākā paļaušanās uz starptautisko stabilitāti ir nomainīta pret pragmatiskāku pieeju. Šīs izmaiņas vairs nav tikai politiski saukļi. Tās kļūst par daļu no institucionālās domāšanas.
Praktiskie soļi Baltijas reģionā
Berlīne jau īsteno konkrētus pasākumus reģionālās drošības stiprināšanai. Vācija ir izvietojusi pastāvīgu brigādi Lietuvā. Kopā ar Nīderlandi tiek vadīti NATO spēki Latvijas un Igaunijas teritorijā. Šāda rīcība apliecina vēlmi būt uzticamam partnerim.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta kosmosa drošībai. Vācija plāno ieguldīt vairāk nekā 35 miljardus eiro, lai attīstītu savas spējas šajā sektorā līdz 2030. gadam. Tas ir būtisks solis pretī tehnoloģiskajai neatkarībai. Tomēr transatlantiskās saites paliek prioritāte.
