Makrons noraida migrantu centru izveidi ārpus ES robežām
Eiropas Savienības dalībvalstu vidū saasinājušās diskusijas par nelegālās migrācijas ierobežošanu, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam paužot stingru noraidījumu iecerei veidot migrantu atgriešanas centrus ārpus bloka teritorijas. Šī iniciatīva paredzēja izvietot trešajās valstīs personas, kurām ES atteikts patvērums, bet kuru izraidīšana uz izcelsmes valstīm nav iespējama.
Makrona principiālā nostāja
Francijas līderis uzsver, ka šāda pieeja nav ne efektīva, ne savienojama ar Eiropas pamatvērtībām. Viņš norāda, ka ir piesardzīgs attiecībā uz jebkādām inovācijām, kas skar cilvēktiesību jomu. Prezidents arī apšauba šādu projektu lietderību, uzsverot, ka līdz šim neviens līdzīgs modelis ārpus ES nav uzrādījis pārliecinošus rezultātus. Viņš iebilst pret ES budžeta līdzekļu novirzīšanu šādiem mērķiem. Tas ir būtisks šķērslis.
Atšķirīgi viedokļi dalībvalstīs
Pretēji Francijas nostājai, 19 no 27 ES dalībvalstīm atbalsta tā dēvētos trešo valstu risinājumus. Starp iniciatīvas virzītājiem ir:
- Vācija
- Itālija
- Dānija
- Austrija
- Grieķija
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un Itālijas valdības vadītāja Džordža Meloni kopīgā vēstulē aicinājušas Eiropas Komisiju nodrošināt šiem projektiem nepieciešamo finansējumu. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints pat pieļauj, ka jau šogad varētu tikt noslēgtas konkrētas vienošanās ar ārpus ES esošām valstīm. Diskusijas turpinās. Situācija ir saspringta.
Eiropas Parlaments ir apstiprinājis šādu centru juridisko regulējumu, taču projekta īstenošanai nepieciešams vienbalsīgs dalībvalstu atbalsts, kas šobrīd izskatās mazticams.
