Jūnijā cenas Latvijā nemainījās: pārtikas lētums līdzsvaro atpūtu

Latvijas iedzīvotāju maciņos jūnijā lielu izmaiņu nav bijis, jo patēriņa cenu līmenis saglabājies nemainīgs. Kamēr veikalu plauktos pārtika kļuvusi pieejamāka, atvaļinājumu sezona un energoresursi likuši izdot vairāk.

Pārtikas cenu kritums

Jau trešo mēnesi pēc kārtas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā sarūk. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jūnijā pārtika kļuva lētāka par 0,5 %. Visvairāk to ietekmēja svaigu dārzeņu, ogu un zivju cenu samazinājums. Ekonomikas ministrijas analītiķi norāda, ka šī tendence liecina par cenu spiediena mazināšanos, ko daļēji varētu būt veicinājusi arī 2025. gadā noslēgtā cenu samazināšanas memoranda iniciatīva.

Degvielas ietekme

Mazinoties ģeopolitiskajai spriedzei Tuvajos Austrumos, pasaules naftas tirgū Brent cena jūnijā piedzīvoja būtisku kritumu. Tas atspoguļojās arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, kur cenas samazinājās par 6,7 %. Šis fakts kļuva par galveno pretspēku kopējam cenu kāpumam, īpaši dīzeļdegvielas segmentā.

Pakalpojumu sadārdzināšanās

Pretēji preču cenu kritumam, pakalpojumu sektors jūnijā kļuva dārgāks par 1,5 %. Galvenais iemesls ir vasaras atvaļinājumu sezona. Cilvēki vairāk tērē ceļojumiem un atpūtas pasākumiem, kas dabiski paaugstina cenas šajā nozarē. Vienlaikus siltumenerģijas tarifu kāpums vairākās pašvaldībās un elektroenerģijas cenu neliels pieaugums par 0,8 % nedaudz palielināja mājsaimniecību izdevumus.

Prognozes liecina, ka 2026. gadā vidējā gada inflācija Latvijā varētu svārstīties 3–4 % robežās, ko ietekmēs gan energoresursu svārstības, gan gaidāmās nodokļu izmaiņas.