Rīgas kanalizācijā nonāk ne tikai atkritumi, bet arī neparasti priekšmeti

Rīgas kanalizācijas sistēmā ik gadu nonāk aptuveni 3000 tonnu smilšu un dažādu atkritumu, tostarp neparasti priekšmeti, piemēram, zobu protēzes, mobilie telefoni, vadītāja apliecības un pat automašīnu riepas. SIA ”Rīgas ūdens” speciālisti uzsver, ka šāda rīcība būtiski apgrūtina bioloģiskās attīrīšanas stacijas ”Daugavgrīva” darbu, kur gadā tiek attīrīti aptuveni 50 miljoni kubikmetru notekūdeņu.

Sistēmas noslogošana un riski

Kanalizācijas tīklos nonākušie svešķermeņi, piemēram, mitrās salvetes, higiēnas preces un tauki, ūdenī nesadalās, tādējādi radot aizsprostojumus ne tikai pilsētas infrastruktūrā, bet arī individuālajos mājokļos. Tas var izraisīt sūkņu un filtrējošo sietu bojājumus, kā arī notekūdeņu atpakaļplūšanu telpās.

”Cilvēkam kanalizācija ikdienā lielākoties ir neredzama - nospiežam pogu uz tualetes poda skalojamās kastes vai aizskalojam ūdeni izlietnē, un šķiet, ka viss tā vienkārši pazūd. Patiesībā aiz tā ir vairāk nekā 1200 kilometru kanalizācijas tīklu, vairāk nekā 100 sūkņu staciju un sarežģīts notekūdeņu attīrīšanas process,” norāda SIA ”Rīgas ūdens” Kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns.

Ieteikumi pareizai kanalizācijas lietošanai

• Mitrajām salvetēm, vates diskiem un higiēnas precēm ir jānonāk atkritumu tvertnē, nevis kanalizācijā.
• Ēdiena pārpalikumus, taukus un eļļu nedrīkst noskalot izlietnē; virtuvē ieteicams lietot sietiņu.
• Mājdzīvnieku pakaiši ir jāizmet sadzīves atkritumos, jo tie saskarē ar mitrumu uzbriest un aizsprosto caurules.
• Nederīgie medikamenti jānodod aptiekās, nevis jāizmet tualetes podā.

Rīgas pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai no 1000 līdz 2000 eiro apmērā, atkarībā no pieslēguma garuma. Noteiktās apkaimēs, kur tīkli izbūvēti ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu, iedzīvotājiem pieejams papildu finansējums, atsevišķos gadījumos sedzot līdz pat 100% no izmaksām.