Enerģijas tirgus apskats: Latvijā cena krīt par 45%, Baltijā dominē vējš un saule

Nedēļā no 2026. gada 27. jūlija līdz 2. augustam, vasaras 31. nedēļā, elektroenerģijas tirgū Latvijā tika novērotas ievērojamas cenu svārstības un mainīgas ģenerācijas tendences. Laikapstākļi bija raksturīgi vasarai, ar vidējo gaisa temperatūru 19,3°C, kas ir par 0,5°C virs normas, un debesīm, kas vidēji 49% laika bija apmākušās.

Vidējā elektroenerģijas cena Latvijā šajā periodā bija 0,041 €/kWh, kas ir ievērojams kritums par 45,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, kad vidējā cena bija 0,075 €/kWh. Nedēļas laikā cena svārstījās, sasniedzot augstāko punktu 0,213 €/kWh ceturtdienas vakarā plkst. 19:45 un zemāko punktu 0,002 €/kWh otrdienas pēcpusdienā plkst. 16:00. Šajā nedēļā nebija nevienas stundas ar negatīvu cenu. Lētākā diena bija otrdiena, savukārt dārgākā – sestdiena.

Latvijā saules enerģija dominēja, kompensējot vājo vēju, bet saglabājās atkarība no importa

Apskatāmajā nedēļā Latvijas elektroenerģijas patēriņš darbdienās vidēji bija 773,2 MW, bet brīvdienās tas samazinājās līdz 704,3 MW. Nedēļas augstākā slodze tika reģistrēta piektdien ar 816,6 MW, savukārt zemākā – svētdien ar 679 MW.

Saules elektrostacijas bija galvenais enerģijas avots, nodrošinot vidēji 287,8 MW, kas ir par 4% virs normas. To ražošana sasniedza maksimumu trešdien ar 356,4 MW un minimumu pirmdien ar 216 MW. Turpretim vēja elektrostaciju ražošana bija vāja, vidēji tikai 34,3 MW, kas ir par 24% zem normas, jo vidējais vēja ātrums 100 metru augstumā bija 4,5 m/s, un tikai 72% laika bija produktīvs vējš. Vēja enerģijas maksimums tika sasniegts otrdien ar 72,1 MW, bet minimums – ceturtdien ar 6,5 MW.

Daugavas hidroelektrostacijas (HES) nodrošināja stabilu bāzes slodzi, vidēji ražojot 140,5 MW, ar maksimumu pirmdien (234,5 MW) un minimumu svētdien (46 MW). Biomasas elektrostacijas darbojās ar vidējo jaudu 15,1 MW, sasniedzot maksimumu trešdien (22 MW) un minimumu svētdien (9,3 MW). Dabasgāzes elektrostacijas darbojās minimāli, vidēji 0 MW, ar nelielu maksimumu 0,1 MW ceturtdien un piektdien. Pārējie enerģijas avoti vidēji nodrošināja 14,4 MW, ar maksimumu trešdien (18,5 MW) un minimumu svētdien (11,5 MW).

Pirmdien Latvijas kopējais patēriņš bija 767,3 MW, no kura 68% tika segti ar pašu ģenerēto enerģiju. HES nodrošināja 30,6% (234,5 MW), bet saules elektrostacijas 28,2% (216 MW). Vēja elektrostaciju ražošana bija 5% (38,5 MW). Šajā dienā pašu enerģijas nepietika 245,5 MW apjomā, un cena bija 0,049 €/kWh.

Otrdien patēriņš bija 751,8 MW, un pašu ģenerētā enerģija sedza 60,5% no tā. Saules elektrostacijas nodrošināja 31,6% (237,4 MW), bet vēja elektrostacijas sasniedza nedēļas augstāko punktu ar 9,6% (72,1 MW). HES ražošana bija 15,8% (118,7 MW). Deficīts sasniedza 297,3 MW. Šī bija nedēļas lētākā diena ar cenu 0,018 €/kWh.

Trešdien patēriņš bija 755,9 MW, un pašu ģenerētā enerģija sedza 79,7% no tā, kas bija nedēļas augstākais rādītājs. Saules elektrostacijas sasniedza maksimumu ar 47,1% (356,4 MW), bet HES nodrošināja 22,7% (171,4 MW). Vēja elektrostaciju ražošana bija zema – 4,5% (34,2 MW). Deficīts bija 153,4 MW, un cena bija 0,046 €/kWh.

Ceturtdien patēriņš bija 774,5 MW, un pašu ģenerētā enerģija sedza 68,6%. Saules elektrostacijas nodrošināja 42,4% (328 MW), bet HES 21,9% (169,3 MW). Vēja elektrostaciju ražošana bija nedēļas zemākajā punktā ar 0,8% (6,5 MW). Deficīts bija 243,1 MW. Šajā dienā tika reģistrēta nedēļas augstākā cena – 0,052 €/kWh.

Piektdien patēriņš pieauga līdz nedēļas maksimumam – 816,6 MW, no kura 61,5% tika segti ar pašu ģenerēto enerģiju. Saules elektrostacijas nodrošināja 35,4% (289,3 MW), bet HES 15,8% (128,7 MW). Vēja elektrostacijas ražošana bija 6,2% (50,5 MW). Deficīts bija 314,6 MW, un cena bija 0,020 €/kWh.

Sestdien patēriņš samazinājās līdz 729,5 MW, un pašu ģenerētā enerģija sedza 59,2%. Saules elektrostacijas nodrošināja 38,9% (283,7 MW), bet HES 15,8% (115,2 MW). Vēja elektrostaciju ražošana bija ļoti zema – 1,1% (8,1 MW). Deficīts bija 297,3 MW. Šī bija nedēļas dārgākā diena ar cenu 0,055 €/kWh.

Svētdien tika reģistrēts nedēļas zemākais patēriņš – 679 MW, un pašu ģenerētā enerģija sedza 59%, kas bija nedēļas zemākais rādītājs. Saules elektrostacijas nodrošināja 44,7% (303,7 MW), bet HES ražošana bija nedēļas minimumā ar 6,8% (46 MW). Vēja elektrostaciju ražošana bija 4,4% (30 MW). Deficīts bija 278,5 MW, un cena bija 0,030 €/kWh.

Kamēr Latvija centās sabalansēt savu enerģijas bilanci, kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija piedzīvoja atšķirīgas tendences, kas ietekmēja visa Baltijas reģiona enerģijas plūsmas.

Lietuva bija Baltijas enerģijas eksporta līdere, pateicoties spēcīgai vēja un saules ģenerācijai, kamēr Igaunija saglabāja stabilu ogļu un slānekļa eļļas ražošanu

Lietuvā nedēļas laikā elektroenerģijas patēriņš darbdienās vidēji bija 1316,6 MW, bet brīvdienās – 1251,8 MW. Augstākais patēriņš tika reģistrēts pirmdien (1379,2 MW), zemākais – svētdien (1190,1 MW). Lietuvas kopējā ģenerācija bieži pārsniedza patēriņu, ar segumu no 72,5% (sestdien) līdz pat 154,9% (otrdien), kas ļāva valstij būt nozīmīgam eksportētājam.

Lietuvas vēja elektrostacijas demonstrēja izcilu sniegumu, vidēji ražojot 444,4 MW, ar maksimumu otrdien (1004,5 MW) un minimumu ceturtdien (115,6 MW). Saules elektrostacijas arī bija ļoti produktīvas, vidēji nodrošinot 518,4 MW, ar maksimumu ceturtdien (629,2 MW) un minimumu sestdien (383,6 MW). Hidroakumulācijas elektrostacijas (GAES) vidēji ražoja 173,4 MW, savukārt HES – 26,4 MW. Biomass, dabasgāze, atkritumi, B25 un citi avoti nodrošināja stabilu papildu jaudu.

Igaunijā patēriņš darbdienās vidēji bija 743,8 MW, bet brīvdienās – 640,6 MW. Augstākais patēriņš bija pirmdien (785,7 MW), zemākais – sestdien (636,6 MW). Igaunijas ģenerācija sedza no 44,5% (pirmdien) līdz 78,7% (svētdien) no patēriņa, tādējādi valstij bija nepieciešams imports.

Igaunijas saules elektrostacijas vidēji ražoja 218,9 MW, ar maksimumu sestdien (262,1 MW) un minimumu pirmdien (156,7 MW). Vēja elektrostacijas nodrošināja vidēji 76,8 MW, ar maksimumu otrdien (135,2 MW) un minimumu sestdien (24,5 MW). Ogļu gāzes elektrostacijas darbojās stabili, vidēji ražojot 66,4 MW. Slānekļa eļļas elektrostacijas deva vidēji 41,1 MW, ar maksimumu ceturtdien (64,9 MW). Biomass, dabasgāze, atkritumi, HES un B25 arī sniedza savu ieguldījumu.

Robežu plūsmas Baltijas reģionā bija dinamiskas. Starp Latviju un Lietuvu virziens mainījās nedēļas laikā. Latvija visvairāk importēja no Lietuvas otrdien (234,3 MW), bet visvairāk eksportēja uz Lietuvu trešdien (269,4 MW).

Latvija visu nedēļu nepārtraukti importēja elektroenerģiju no Igaunijas. Lielākais imports no Igaunijas tika reģistrēts sestdien (531,1 MW), bet mazākais – otrdien (71 MW).

Lietuva visu nedēļu nepārtraukti eksportēja elektroenerģiju uz Poliju. Lielākais eksports uz Poliju bija piektdien (189,9 MW), savukārt mazākais – svētdien (91 MW).

Lietuva visu nedēļu nepārtraukti importēja elektroenerģiju no Zviedrijas. Lielākais imports no Zviedrijas tika reģistrēts sestdien (590,2 MW), bet mazākais – otrdien (47,7 MW).

Kopumā nedēļa iezīmējās ar ievērojamu elektroenerģijas cenu kritumu Latvijā, ko veicināja spēcīga saules ģenerācija un mainīgas vēja jaudas. Reģionā Lietuva izcēlās ar spēju segt savu patēriņu un eksportēt enerģiju, kamēr Latvija un Igaunija paļāvās uz importu, lai nodrošinātu stabilu apgādi. Vairāk informācijas par elektroenerģijas tirgu atradīsiet mBot.lv.