Politologs: zemo vēlētāju aktivitāti izraisa vilšanās politikā

Zemo vēlētāju līdzdalību Saeimas vēlēšanās galvenokārt nosaka sabiedrības vilšanās politiskajos procesos un sajūta, ka iedzīvotāju intereses netiek ņemtas vērā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes profesors un politologs Jānis Ikstens.

Ikstens norādīja, ka, ja šī sajūta, ka iedzīvotāji netiek uzklausīti, kļūst pietiekami spēcīga, vēlētāji vairs neredz jēgu piedalīties balsošanā. Pēc politologa vērtējuma, sabiedrības iesaistes veicināšana ir atkarīga no politiķu rīcības, kuriem būtu jāveic nopietni pavērsieni, lai iedzīvotāji sajustu reālas pārmaiņas viņu vajadzību un interešu ņemšanā vērā.

Analizējot vēlēšanu aktivitātes dinamiku, Ikstens atgādināja, ka 2022. gadā, sākoties Krievijas plašajam iebrukumam Ukrainā, pieauga apdraudējuma sajūta, kas īslaicīgi veicināja politisko mobilizāciju. Patlaban, iespējams, iedzīvotāji ir apraduši ar situāciju un sabiedrības reakcija uz apdraudējumu ir kļuvusi vājāka.

Politologs arī uzsvēra, ka sajūta, ka viņus neuzklausa, ir izteiktāka austrumslāvu vidē. Tāpat līdzdalība samazinās arī ārvalstīs, ko Ikstens saista ar faktu, ka daļa cilvēku Latviju pametuši tieši vilšanās dēļ valsts politikā un savās nākotnes izredzēs valstī.

15. Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija 51,79%, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atjaunošanas.