Vai zemo cenu grozs patiešām ļauj ietaupīt uz pārtiku?

Jūnijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms Latvijā audzis par 4,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan iedzīvotājiem pieejams tā dēvētais zemo cenu grozs un atsevišķiem produktiem piemērots samazināts PVN, jautājums par reālo ietaupījumu paliek atklāts. Pircēji bieži vien saskaras ar situāciju, kurā vienas preces cena ir samazināta, bet citu produktu izmaksas turpina kāpt.

Ekonomiskā situācija

SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski atjaunojas, kas veicina patēriņa pieaugumu. Tomēr Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāve Ingūna Gulbe brīdina, ka kopējais cenu kāpums var ātri vien neitralizēt ieguvumus no atsevišķu produktu cenu samazinājuma. Viņa uzsver, ka zemo cenu grozs ir pielāgots vidusmēra patērētājam, taču tā ilgtermiņa ietekme uz mājsaimniecību budžetu vēl ir jāvērtē.

Tirgotāju pozīcija

Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis noraida bažas par to, ka tirgotāji varētu kompensēt zemo cenu groza izmaksas, mākslīgi paaugstinot cenas citām precēm. Viņš skaidro, ka cenu izmaiņas veikalos atspoguļo reālo tirgus situāciju, nevis mērķtiecīgu cenu pārbīdi starp dažādām preču grupām.

Ārējie riski

Nākotnes prognozes gan liek būt piesardzīgiem. Tuvo Austrumu krīze un saspīlējums ap Hormuza šaurumu var būtiski ietekmēt pārtikas ražošanai nepieciešamo resursu piegādes. Eksperti norāda, ka šo notikumu sekas Latvijas veikalos varētu kļūt jūtamas jau rudenī. Dainis Gašpuitis gan mierina, ka lielāko lomu tuvākajos mēnešos spēlēs vietējās ražas apjomi un kvalitāte.