Ekonomists: Krievijas ekonomikas sabrukums var izbeigt karu

Krievijas ekonomikas degradācija pašlaik vēl nav pietiekama, lai piespiestu Kremli pārtraukt karadarbību, taču situācija strauji mainās. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka izšķirošais lūzuma punkts varētu iestāties, kad ekonomiskās problēmas kļūs nekontrolējamas un izraisīs sociālo haosu.

Sistēmiskais spiediens pieaug

Lai gan oficiālā statistika par iekšzemes kopprodukta pieaugumu un zemo bezdarbu rada ilūziju par stabilitāti, realitāte ir citāda. Krievijas ekonomika jau kopš 2014. gada ir šķiebta, un tagad šis process paātrinās. Budžeta deficīts šā gada pirmajā pusgadā jau par 50% pārsniedz visu pērnā gada rādītāju, radot milzīgu spiedienu uz banku sektoru un būvniecību.

• Degvielas krīze sāk ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.
• Augstās procentu likmes kavē investīcijas un apdraud banku stabilitāti.
• Ukrainas dronu triecieni pa energoinfrastruktūru ziemas priekšvakarā var kļūt par katalizatoru nekontrolējamai situācijai.

Iekšpolitiskā nestabilitāte kā faktors

Dainis Gašpuitis norāda, ka pašlaik režīms veiksmīgi kontrolē sabiedrību, taču pārtikas nepieejamība vai masveida bezdarbs var mainīt iedzīvotāju motivāciju. Ja Kremlis zaudēs kontroli pār ekonomiskajiem procesiem, karu turpināt var kļūt neiespējami nevis resursu trūkuma, bet gan valsts iekšējā sabrukuma dēļ. Vienlaikus Ķīnas loma paliek nenoteikta – tās atbalsts īstermiņā ļauj Krievijai turpināt karot, taču ilgtermiņā tas tikai padziļina ekonomisko degradāciju.

Krievijas ekonomika karu tieši ietekmēs tikai tad, kad tā kļūs nekontrolējama. Proti, kad ekonomisko problēmu dēļ valstī sāksies sociālie nemieri un haoss, Kremlis vairs nebūs spējīgs karu turpināt.