Kardiologs: par sirds veselību jāsāk rūpēties jau 30 gadu vecumā
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, taču daudzus no šiem riskiem ir iespējams mazināt ar savlaicīgu profilaksi. RSU profesors un kardiologs Ainārs Rudzītis uzsver, ka par sirds veselību ir jāsāk domāt krietni agrāk, nekā ierasts uzskatīt – jau 30 gadu vecumā.
Sirds novecošanās pazīmes
Speciālists norāda, ka sirds veselības pasliktināšanās nenotiek vienā mirklī. Pirmie signāli, kam vajadzētu pievērst uzmanību, ir paaugstināts asinsspiediens, kas liecina par asinsvadu elastības zudumu, kā arī neizskaidrojams nogurums un elpas trūkums. Šie simptomi bieži tiek ignorēti, līdz rodas nopietnākas veselības problēmas.
Gēni nav vienīgais noteicošais faktors
Lai gan iedzimtība spēlē būtisku lomu, kardiologs uzsver, ka dzīvesveids ir noteicošais faktors sirds veselības saglabāšanā. Cilvēki ar ģenētisku noslieci uz sirds slimībām var nodzīvot garu un pilnvērtīgu mūžu, ja ievēro veselīgu dzīvesveidu, savukārt labi gēni negarantē aizsardzību pret sirds problēmām, ja netiek ievēroti veselības pamatprincipi.
Cilvēki ar sliktiem gēniem, bet veselīgu dzīvesveidu un rūpēm par savu veselību var nodzīvot ilgāk nekā tie, kuriem ir labi gēni, bet kuri nerūpējas par sevi.
Profilakses nozīme
- Holesterīna kontrole: Ārsts iesaka holesterīna līmeni noteikt jau 9–11 gadu vecumā, lai laikus atklātu iedzimtas problēmas.
- Dzīvesveida korekcija: Hronisks stress, smēķēšana un neveselīgs uzturs ir galvenie riska faktori, kas uzkrājas gadu gaitā.
- Savlaicīga rīcība: Bieži vien pacienti pie ārsta vēršas tikai pēc infarkta, kad sirds muskuļa bojājumi jau ir notikuši.
Rudzītis atgādina, ka rūpes par sirdi ir ilgtermiņa process, kas prasa apzinātu pieeju uzturam, fiziskajām aktivitātēm un stresa pārvaldībai visa mūža garumā.
