Valdība vērtēs augstākā līmeņa eksāmenu lietderību un izmaksas

Valdība uzdevusi izvērtēt augstākā līmeņa eksāmenu izmaksas un lietderību, ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos viena skolēna eksaminēšana izmaksā pat 4500 eiro. Šāds gadījums šogad konstatēts franču valodas augstākā līmeņa eksāmenā, kuru kārtoja tikai viens absolvents.

Samazinās interese par eksāmeniem, bet to izstrāde joprojām ir dārga

Pēdējos gados skolēnu interese par augstākā līmeņa eksāmeniem ir būtiski mazinājusies. Piemēram, vēstures eksāmena kārtotāju skaits sarucis no 500 absolventiem 2025. gadā līdz 150 šogad. Sociālo zinātņu eksāmenu šogad kārtoja 591 skolēns, salīdzinot ar 1319 pērn, savukārt programmēšanas eksāmena kārtotāju skaits samazinājies no 217 līdz 77. Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola norāda, ka visu augstākā līmeņa eksāmenu izstrāde kopumā izmaksā aptuveni 80 tūkstošus eiro gadā.

”Vai mums būtu jāpatur līdzšinējais eksāmenu grozs? Es domāju, ka nē. Es tiešām piekrītu šim valdības uzdevumam — mums ļoti kritiski jāizvērtē un jāsaprot, kuriem augstākā līmeņa eksāmeniem patiešām būtu jābūt,” sacīja Ozola.

Augstskolu un darba devēju viedoklis

Latvijas augstskolas, tostarp Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte, norāda, ka tām nav būtiski, lai potenciālie studenti būtu kārtojuši tieši augstākā līmeņa eksāmenus, jo daudzas studiju programmas ir ieviesušas savus iestājpārbaudījumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Liene Voroņenko iesaka optimizēt eksāmenu kārtošanas procesu, piemēram, organizējot eksāmenus augstskolās vai centralizēti pašvaldībās.

Eksāmenu efektivitātes izvērtējums jāpabeidz līdz nākamā gada februārim. Ozola prognozē, ka augstākā līmeņa eksāmenu klāsts tiks mainīts, taču ne agrāk kā aiznākamajā mācību gadā.