Topošā koalīcija vienojas par darbiem un amatu sadali

Latvijas politiskajā arēnā vērojama jauna dinamika – trešdienas vakarā četras politiskās partijas spērušas izšķirošu soli, parakstot pamata vienošanos par jaunās valdības veidošanu. Šis dokuments nav vien formalitāte; tas iezīmē politisko kursu, kuram jāved valsts cauri 14. Saeimas atlikušajam darba cēlienam.

Sarunu galdā sēdušies "Apvienotā saraksta" (AS), "Jaunās vienotības" (JV), Nacionālās apvienības (NA) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji. Premjera amata kandidāts Andris Kulbergs neslēpj – laiks ir ierobežots, un sabiedrības pacietība nav bezgalīga. Valsts prezidenta nospraustais termiņš līdz 25. maijam spiež politiķus strādāt ar dubultu atdevi.

"Sabiedrība nesaprastu citādu rīcību, jo valstij nepieciešama rīcībspējīga valdība," uzsver Andris Kulbergs.

Kas īsti mainīsies? Vienošanās paredz vairākus fundamentālus principus:

• Drošība kā prioritāte: Uzmanības centrā ir iekšējā un ārējā drošība, tostarp robežu stiprināšana un pretgaisa aizsardzības attīstība.
• Fiskālā disciplīna: Partijas apņēmušās pārskatīt valsts iepirkumus un ierobežot nepamatotas prēmijas, vienlaikus garantējot finansējumu aizsardzībai.
• Vienlīdzības princips: Amatu sadalē plānots ievērot līdzsvaru, piedāvājot katram spēkam vienādu portfeļu skaitu.

Interesanti, ka sarunu process, lai arī saspringts, virzās uz priekšu raiti. Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības atzinīgi novērtējusi partneru gatavību ieklausīties, īpaši jautājumos par stingrāku imigrācijas kontroli un uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtības revīziju. Tikmēr ZZS pārstāvis Uldis Augulis akcentē, ka tagad galvenais uzdevums ir pārvērst šo "papīra vienošanos" konkrētā, izmērāmā rīcības plānā ar skaidriem termiņiem.

Vienošanās arī iezīmē "sarkanās līnijas" – partneri apņēmušies nevirzīt jautājumus, par kuriem nav panākta pilnīga vienprātība, un nepieļaut atkāpšanos cilvēktiesību standartos. Īpaša uzmanība tiks veltīta arī lielajiem infrastruktūras projektiem, piemēram, "Rail Baltica" vadībai, kas turpmāk tiks koordinēta tiešā premjera uzraudzībā.

Vai šī koalīcija spēs noturēties un strādāt kā vienots mehānisms? Atbilde uz šo jautājumu kļūs skaidrāka jau tuvākajās dienās, kad sāksies detalizētāka atbildības jomu sadale starp ministrijām.