Putins Astanā draud Armēnijai un izplata dezinformāciju par karu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā nesenajā preses konferencē Astanā nācis klajā ar virkni pretrunīgu paziņojumu, vienlaikus cenšoties ietekmēt gaidāmās parlamenta vēlēšanas Armēnijā un izplatot nepamatotus apgalvojumus par kara gaitu Ukrainā.
Putins apgalvoja, ka karš Ukrainā tuvojas beigām, pamatojot to ar Krievijas armijas it kā neapstrīdamu pārākumu kaujas laukā. Tomēr starptautiskie analītiķi, tostarp Kara pētījumu institūts (ISW), šos izteikumus vērtē kā pilnīgu atrautību no realitātes. Eksperti norāda, ka Krievijas militārā vadība, visticamāk, sniedz Putinam sagrozītu informāciju, kas rada maldīgu priekšstatu par situāciju frontē.
Galvenie notikumi un Kremļa retorika:
- Krievija izdarījusi spiedienu uz Armēniju, brīdinot par ekonomiskām sekām, ja valsts turpinās virzību uz Eiropas Savienību.
- Putins atkārtoti izmantojis retoriku par Baltijas valstīm, dēvējot tās par leģitīmiem mērķiem saistībā ar nepierādītiem apgalvojumiem par dronu palaišanu.
- Lielbritānijas pārstāvis EDSO Nīls Holands uzsvēra, ka Krievijas ekonomika piedzīvo būtisku spriedzi un kara izmaksas kļūst arvien grūtāk uzturamas.
Krievijas agresīvā retorika pret kaimiņvalstīm un mēģinājumi iejaukties citu valstu iekšpolitikā liecina par Maskavas vēlmi saglabāt ietekmi reģionos, kur tā strauji zaudē savas pozīcijas.
Analītiķi uzsver, ka Kremļa centieni baidīt Armēniju ar Ukrainas likteni ir daļa no plašākas dezinformācijas kampaņas. Pirms gaidāmajām vēlēšanām Erevānā Krievija izmanto gan ekonomiskus draudus, gan tiešsaistes ietekmēšanas operācijas, lai nepieļautu pašreizējās valdības kursa turpināšanu uz Rietumiem.
