Ukraina paplašina ārkārtas stāvokli enerģētikas un citās jomās

Ukrainas valdība paplašinājusi pasākumus ārkārtas situācijas seku novēršanai, attiecinot tos ne tikai uz elektroenerģētiku, bet arī uz siltumapgādi, ūdensapgādi, notekūdeņu novadīšanu, transporta infrastruktūru, sakaru tīkliem, platjoslas interneta infrastruktūru un datu centriem. Šāds lēmums pieņemts, lai koordinētu Krievijas uzbrukumu radīto seku likvidēšanu un nodrošinātu kritisko pakalpojumu pieejamību gaidāmajā ziemas sezonā. Ukrainas valdība uzsvērusi, ka jauns ārkārtas stāvoklis nav izsludināts.

Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis norādījis, ka Krievija pastiprina uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, tostarp elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmām un ūdensapgādes objektiem. Viņš uzsvēris, ka valdība gatavojas ziemai, aizsargājot kritisko infrastruktūru un veidojot rezerves, lai pēc uzbrukumiem pēc iespējas ātrāk atjaunotu tās darbību.

Īpaši sarežģīta situācija izveidojusies Kijivā, kur Krievijas uzbrukumi nodarījuši postījumus enerģētikas infrastruktūrai un izraisījuši elektroapgādes pārtraukumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizējis starptautisko partneru rīcību saistībā ar brīdinājumiem par Krievijas raķešu uzbrukumiem. Savukārt Kijivas mērs Vitālijs Kļičko norādījis, ka pilsēta turpina gatavoties apkures sezonai un atjaunot bojāto infrastruktūru.

Papildu diskusijas izraisījusi pētnieciskā medija ”Slidstvo Info” informācija, ka dzīvojamā ēka Kijivas centrā, kurā atrodas Kļičko dzīvoklis, nav pakļauta plānotajiem elektroenerģijas atslēgumiem. Uzņēmums ”DTEK Kyiv Electric Networks” skaidrojis, ka šī ēka un vēl desmit dzīvojamās ēkas ir pieslēgtas kritiskās infrastruktūras objektam, tāpēc tās nevar atslēgt no elektrotīkla atsevišķi. Kļičko paziņojis, ka viņš šo pieslēgumu neietekmē un ka kritiskās infrastruktūras objektu sarakstu nosaka Kijivas pilsētas militārā administrācija.