Ukrainas droni paralizējuši 13 Krievijas naftas rūpnīcas

Ukrainas īstenotie dronu triecieni šī gada pirmajos sešos mēnešos apturējuši darbu vismaz 13 naftas pārstrādes rūpnīcās Krievijā. Šī stratēģija ir būtiski iedragājusi agresorvalsts enerģētikas sektoru, samazinot naftas pārstrādes jaudas par 25 procentiem, savukārt benzīna un dīzeļdegvielas ražošanas apjomi kritušies par 30 procentiem.

Triecieni turpinās

Naktī uz 10. jūliju kārtējais uzbrukums vērsts pret vienu no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Sociālo tīklu lietotāji ziņo par sprādzieniem Iļskas rūpnīcā Krasnodaras novadā, kas atrodas aptuveni 500 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Šis objekts ir stratēģiski nozīmīgs, jo nodrošina degvielas piegādes okupētajai Krimas pussalai. Rostovas apgabala gubernators Jurijs Sļusars apstiprinājis trāpījumus vairākiem objektiem, tostarp naftas bāzēm Azovā un ostas terminālim Taganrogā.

Degvielas deficīts

Sekas ir jūtamas arī Krievijas iekšienē. Jūlija sākumā degvielas trūkums skāra aptuveni 50 miljonus Krievijas iedzīvotāju, kas ir trešdaļa no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Saratovas naftas pārstrādes rūpnīca pēc trešdien piedzīvotā trieciena savu darbību ir apturējusi uz nenoteiktu laiku.

Stratēģiskā maiņa

Ukrainas jaunā stratēģija, kas aktīvi tiek īstenota kopš 2025. gada augusta, vērsta uz Krievijas militārās mašinērijas apgādes ķēžu iznīcināšanu. Triecieni pa sūkņu stacijām, naftas bāzēm un eksporta termināļiem ir pārsteiguši Kremli, liekot ieviest pastiprinātus drošības pasākumus pat valsts svētku laikā.