Ungārijas premjers Maģars apstiprina: ieročus Ukrainai nesūtīsim
Jaunais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars pēc tikšanās Briselē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti ir paudis skaidru nostāju – Budapešta nepiegādās Ukrainai ieročus vai militāro tehniku. Šis paziņojums iezīmē turpinājumu iepriekšējās valdības īstenotajai politikai, neraugoties uz cerībām par būtiskām izmaiņām pēc Viktora Orbāna zaudējuma vēlēšanās.
Diplomātiskā saspīlējuma turpinājums
Sarunu laikā Briselē Maģars uzsvēra, ka Ungārija vēlas būt uzticams partneris NATO aliansē, vienlaikus saglabājot savu nacionālo nostāju attiecībā uz karadarbību Ukrainā. Premjers norādīja, ka Ungārijas karavīri turpina pildīt savus pienākumus NATO miera uzturēšanas misijā Kosovā, tādējādi apliecinot valsts iesaisti kolektīvajā drošībā.
Tomēr lēmums atteikties no militārā atbalsta Kijivai, kā arī citi soļi, rada bažas Eiropas Savienības gaiteņos. Analītiķi norāda uz vairākiem faktoriem, kas varētu sarežģīt attiecības ar Briseli:
- Ukrainas iestāšanās sarunu par ES pievienošanos bremzēšana.
- Pārtikas importa aizlieguma atjaunošana no Ukrainas.
- Turpmāka enerģētikas politikas pārskatīšana attiecībās ar Krieviju.
Reakcija Maskavā
Krievijas puse jau ir paudusi gandarījumu par šādu Ungārijas pozīciju. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Maģara paziņojumu raksturoja kā pozitīvu soli, kas atbilst Krievijas interesēm. Šāda notikumu attīstība apliecina, ka, neskatoties uz varas maiņu Budapeštā, Ungārijas ārpolitikas kurss Ukrainas jautājumā saglabājas visai konservatīvs un pretrunīgs attiecībā pret vairuma ES dalībvalstu nostāju.
Pēters Maģars, kurš amatā nomainīja 16 gadus valdījušo Viktoru Orbānu, iepriekš solīja pārskatīt attiecības ar Krieviju, taču vienlaikus uzsvēra, ka neatbalstīs Ukrainas paātrinātu integrāciju Eiropas struktūrās.
Šobrīd politiskie vērotāji uzmanīgi seko līdzi tam, kā šī nostāja ietekmēs turpmāko NATO samitu Ankarā, kurā tiks apspriesti būtiski alianses drošības jautājumi.
