Tiesībsardze: bērnu veselības aprūpe nedrīkst būt pēdējā vietā

Tiesībsardze Karina Palkova uzsver, ka bērnu tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi ir valsts juridisks pienākums, kas šobrīd netiek pienācīgi pildīts. Viņa norāda, ka gadījumos, kad valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, bērni nedrīkst būt tie, kuriem nākas gaidīt rindās visilgāk.

Sistēmiskas problēmas un starptautiskie standarti

ANO Bērnu tiesību konvencija skaidri nosaka, ka bērna labākajām interesēm ir jābūt primārajam apsvērumam, plānojot veselības aprūpes sistēmu. Tomēr jau pirms desmit gadiem starptautiskie eksperti norādīja uz būtiskām nepilnībām Latvijā, tostarp uz garajām gaidīšanas rindām un nevienlīdzīgo pakalpojumu pieejamību starp pilsētām un lauku reģioniem.

Ja valsts bērnus pasludina par prioritāti, šai prioritātei ir jābūt reālai. Ja resursu nepietiek visiem, bērns nevar būt tas, kurš paliek gaidīt pēdējais, uzsver Karina Palkova.

Tiesībsardzes vērtējums un turpmākie soļi

Tiesībsardze ir sākusi izvērtēt, vai pašreizējais tiesiskais regulējums un valsts īstenotā prakse atbilst Satversmē garantētajām pamattiesībām. Šis process var novest pie vēršanās Satversmes tiesā, ja tiks konstatēts, ka bērnu tiesības uz veselības aizsardzību tiek sistemātiski aizskartas.

Lai risinātu samilzušās problēmas, nepieciešama:

• Visaptveroša politiska vienošanās starp Saeimu un valdību.
• Mērķtiecīga rīcība, balstoties uz Valsts kontroles revīzijās konstatēto.
• Resursu pārdale, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju medicīnai visos reģionos.

Palkova pauž cerību, ka nākamā valdība spēs apvienot spēkus, lai sakārtotu nozari, kas ir pamats bērnu nākotnes labklājībai un kvalitatīvai izglītībai.