„Kool Latvija” piedāvā risinājumus degvielas cenu kāpuma bremzēšanai

„Kool Latvija” pārstāvis Švedovs norāda, ka pašreizējā situācijā, kad degvielas cenas pasaules tirgū strauji aug, praktiski vienīgais instruments cenu kāpuma tempa palēnināšanai vietējā tirgū ir nodokļu politika. Viņš uzsver, ka 15. septembrī „Platts ULSD 10 ppm” kotācija, kas nosaka dīzeļdegvielas cenas Baltijā, sasniedza jaunu rekordu, bet kopumā šogad benzīna kotācijas pieaugušas 2,3 reizes, savukārt dīzeļdegvielas - 2,6 reizes.

Uzņēmuma pārstāvis piedāvā trīs risinājumus degvielas cenu mazināšanai patērētājiem:

• Uz sešiem mēnešiem atcelt maksu par degvielas stratēģisko rezervi, kas cenu varētu samazināt par aptuveni sešiem centiem litrā.
• Samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam līdz Eiropas Savienības noteiktajam minimālajam līmenim, kas dīzeļdegvielas cenu varētu samazināt par 6%, bet benzīna cenu - par gandrīz 20 centiem.
• Līdz nākamā gada 1. aprīlim atbrīvot dīzeļdegvielu un agrodīzeli no biopiejaukuma obligātajām prasībām, kas galacenu varētu mazināt par sešiem līdz 12 centiem litrā.

Švedovs skaidro, ka PVN likmi pagaidām varētu nesamazināt, jo tās ieņēmumi korelē ar cenām pasaules tirgū, tādējādi nodrošinot valstij manevra iespējas mērķtiecīgam atbalstam. Vienlaikus viņš norāda, ka ilgtermiņā pilnībā apturēt cenu kāpumu nav iespējams, jo Latvijā nav dabas rentes ieņēmumu, kas segtu valsts izdevumus.

Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosina līdz šā gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% uz 12%. Ekonomikas ministrijā informēja, ka šāda soļa gadījumā dīzeļdegvielas cena samazinātos par aptuveni 15,6 centiem litrā, bet benzīna cena - par aptuveni 14,6 centiem litrā, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās.

„Ja Saeima šodien noteiktu nulles akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam, cena degvielas uzpildes stacijās joprojām būtu augstāka nekā gada sākumā, jo tik spēcīgs ir bijis kāpums pasaules degvielas tirgū,” skaidroja Švedovs.