Katrs sestais skolēns Latvijā neapgūst pamatprasmes

Aptuveni 16 procenti trešās un sestās klases skolēnu Latvijā nespēj sasniegt nepieciešamo līmeni tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātnēs, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, kas prezentēti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Satraucošie monitoringa rezultāti

Valsts izglītības attīstības aģentūras veiktajā pētījumā skolēnu sniegums iedalīts piecos līmeņos. Pirmajā un otrajā līmenī esošie bērni spēj veikt vienkāršus uzdevumus, taču nespēj sasaistīt informāciju vai izdarīt secinājumus. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols uzsvēra, ka kritiskākā situācija ir lasītprasmē, kas ietekmē arī citu priekšmetu apguvi.

Dati pa priekšmetiem

• Tekstpratībā pirmajā un otrajā līmenī ir 14 procenti trešklasnieku un 15 procenti sestklasnieku.
• Rēķinpratībā šis rādītājs sasniedz 16 procentus trešajā klasē un 17 procentus sestajā klasē.
• Dabaszinātnēs zemāko sniegumu uzrāda 17 procenti skolēnu abās vecuma grupās.

Diskusijas par risinājumiem

Komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa norādīja, ka problēmas cēloņi nav meklējami tikai pedagogu darbā, bet arī pārblīvētā mācību saturā. Ministrija plāno pamatprasmju stiprināšanu noteikt par prioritāti 2026. un 2027. mācību gadā, tostarp ieviešot skaidrākus sasniedzamos rezultātus katra mācību gada noslēgumā un pilnveidojot pedagogu profesionālās prasmes.