Sausums Donavā: Serbija spiesta samazināt elektrības ražošanu

Donavas ūdens līmenis ir nokrities līdz vēsturiski zemākajai atzīmei, liekot Serbijai būtiski ierobežot savu lielāko hidroelektrostaciju darbību. Ilgstošais karstuma vilnis, kas Eiropu nomoka kopš maija, ir izraisījis nopietnas problēmas energoapgādē. Tas ir nopietns signāls.

Enerģētikas krīzes mērogs

Serbijas kalnrūpniecības un enerģētikas ministre Dubravka Džedoviča-Handanoviča televīzijas kanālam RTS atklāja, ka elektrostaciju Džerdapa I un Džerdapa II jauda ir samazināta attiecīgi līdz 20% un 30%. Šīs stacijas nodrošina aptuveni 18% no valsts kopējā elektroenerģijas apjoma. Situācija ir saspringta.

Meteorologi norāda, ka pēdējās piecas līdz sešas nedēļas reģionā nav bijis ievērojamu nokrišņu, kas nepieciešami upes līmeņa atjaunošanai. Hidroelektroenerģija veido gandrīz trešdaļu no Serbijas energoresursu struktūras, tāpēc šāds kritums tieši ietekmē valsts enerģētisko drošību.

Reģionālā ietekme

Problēmas skar ne tikai Serbiju, bet arī kaimiņvalstis, kuras ir atkarīgas no Donavas ūdens resursiem. Ungārija ir spiesta slēgt savu vienīgo atomelektrostaciju, jo upes ūdens līmenis vairs nav pietiekams reaktoru dzesēšanai. Līdzīgus soļus spērusi arī Rumānija, slēdzot vienu kodolreaktoru un plānojot apturēt arī otru.

Šie notikumi uzskatāmi parāda, cik lielā mērā reģiona enerģētiskā stabilitāte ir atkarīga no dabas apstākļiem. Kad upe izsīkst, apstājas arī elektrības ražošana.