Islande balso par sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību

Islandes vēlētāji šodien dodas pie balsošanas urnām, lai izšķirtos par būtisku ārpolitikas pavērsienu: vai valstij būtu jāatsāk iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Referendumā uzdotais jautājums gan nav par tūlītēju pievienošanos blokam, bet gan par mandāta došanu valdībai uzsākt sarunas par iespējamiem nosacījumiem.

Sarežģītais zivsaimniecības jautājums

Islandes premjerministre Kristruna Frostadotira uzsvērusi, ka šis balsojums ir iespēja izpētīt nākotnes ceļus, nevis galīgs lēmums par dalību. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem sarunās neizbēgami būtu zivsaimniecība, kas veido aptuveni 40% no valsts preču eksporta. Islandes ārlietu ministre Torgerda Katrīna Gunnarsdotīra ir skaidri norādījusi, ka jebkādās sarunās Reikjavīka uzstās uz pilnīgu suverēnu kontroli pār saviem ūdeņiem, kas ir pretrunā ar pašreizējo Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku.

Ekonomiskie un drošības apsvērumi

Interese par Eiropas Savienību atdzimusi uz ekonomiskās nestabilitātes fona, kur inflācija un augstās procentu likmes, kas sasniegušas 8%, apgrūtina mājsaimniecību dzīvi. Eiro ieviešana daļai iedzīvotāju šķiet kā pievilcīgs risinājums parādu sloga mazināšanai. Papildu spiedienu rada arī mainīgā drošības situācija reģionā, tostarp Krievijas iebrukums Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Grenlandi, kas likuši islandiešiem pārvērtēt savu vietu starptautiskajā arēnā.

Islande savu pirmo pieteikumu dalībai blokam iesniedza 2009. gadā pēc smagas finanšu krīzes, taču 2013. gadā sarunas tika apturētas. Valsts jau šobrīd ir cieši integrēta Eiropas tirgū, pateicoties dalībai Eiropas Ekonomikas zonā un Šengenas zonā, kas tai uzliek pienākumu pārņemt lielu daļu bloka tiesību aktu.