ES valstis mudina izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainai

Zviedrija, Nīderlande, Polija un Spānija ir aktualizējušas plānu par iesaldēto Krievijas suverēno aktīvu novirzīšanu Ukrainas atbalstam, reaģējot uz bažām par Kijivas budžeta iztrūkumu. Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Stenegāra ir kļuvusi par šīs iniciatīvas galveno virzītāju, sagatavojot vēstuli Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās Kajai Kallasai.

Jauns spiediens uz Briseli

Vēstulē, kuru plānots nosūtīt 27. augustā, valstis aicina Eiropas Komisiju meklēt jaunus juridiskos un tehniskos risinājumus, lai pārvarētu Beļģijas iepriekš izteikto veto un pilnvērtīgi izmantotu iesaldētos līdzekļus. Pirmās diskusijas par šo jautājumu paredzētas neformālā tikšanās reizē Īrijā, kas notiks 1. un 2. septembrī.

Finansiālā atbalsta nepieciešamība

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 24. augustā lūdza papildu finansiālo palīdzību, jo pašreizējais 90 miljardu eiro aizdevums, kas apstiprināts aprīlī, nespēj nosegt visu valsts budžeta vajadzību līdz 2027. gada beigām. Eiropā kopumā ir iesaldēti aptuveni 200 miljardi eiro Krievijas aktīvu, un to izmantošana ļautu mazināt finansiālo slogu uz Eiropas Savienības nodokļu maksātājiem.