KNAB nesaskata pārkāpumus Rīgas siltuma iepirkumos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Andra Kulberga iesnieguma izvērtēšanas nav konstatējis likumpārkāpumus AS Rīgas siltums darbībā. Birojs norāda, ka publiski izskanējušās aizdomas par iespējamu interešu konfliktu atbilst tā dēvētajam šķietamajam interešu konfliktam, kas saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu nav uzskatāms par sodāmu rīcību.

Izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs maijā vērsās KNAB, norādot uz vairākiem gadījumiem, kuros saskatīja amatpersonu nolaidību un iespējamu interešu konfliktu. Kā viens no būtiskākajiem piemēriem tika minēta situācija, kad uzņēmuma valdes locekle apstiprinājusi iepirkumus, kuros ievērojamus pasūtījumus saņēmis viņas dzīvesbiedra uzņēmums.

Šķietamais interešu konflikts ir situācija, kurā trešajai personai var rasties šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti, taču tas pats par sevi vēl neliecina par likuma pārkāpumu.

KNAB skaidro, ka darījumi ar valdes vai padomes locekļu radinieku uzņēmumiem nav automātisks likuma pārkāpums, ja nav pierādīta amatpersonas funkciju ļaunprātīga izmantošana. Birojs gan uzsver, ka Ģenerālprokuratūra turpinās izvērtēt informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem uzņēmumā, un KNAB sniegs nepieciešamo atbalstu šajā procesā.

Lai nākotnē novērstu līdzīgas situācijas, KNAB izstrādājis jaunu likumprojektu par valsts pārvaldē nodarbināto godprātību. Tas paredz:

• Institūciju vadītāju pienākumu obligāti izvērtēt šķietamos interešu konfliktus.
• Iespēju uzdot pienākumu izpildi citam darbiniekam, ja pastāv reputācijas riski.
• Publiska skaidrojuma sniegšanu gadījumos, kad pienākumu izpilde netiek nodota citai personai.

Šīs izmaiņas iecerētas, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei un mazinātu riskus, ka šķietami konflikti pāraug reālos pārkāpumos.