Baltijas valstu prezidenti pieprasa stiprināt NATO gaisa telpu
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti pēc aizvadītajām konsultācijām ar NATO vadību uzsvēruši nepieciešamību būtiski pastiprināt alianses gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijā. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz pieaugošajiem drošības izaicinājumiem un bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu reģionā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Igaunijas kolēģi Alaru Karisu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu kategoriski noraidīja Krievijas Federācijas izplatīto dezinformāciju. Maskava iepriekš apgalvoja, ka Baltijas valstis it kā pieļauj savas teritorijas izmantošanu dronu uzbrukumiem Krievijas mērķiem, kā arī izteica draudus ANO Drošības padomes sēdē.
Baltijas valstis kā atbildīgas NATO sabiedrotās nekad nav atļāvušas izmantot savu teritoriju un gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumiem pret mērķiem Krievijā, norāda Baltijas valstu līderi.
Līdztekus sarunām ar Baltijas kolēģiem, Edgars Rinkēvičs videokonferencē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti pārrunāja konkrētus soļus austrumu flanga aizsardzības stiprināšanai. Prezidents izteica pateicību alianses vadībai par stingro nostāju, atspēkojot Krievijas paustos melus un draudus.
Galvenie drošības prioritāšu virzieni:
- Pretgaisa aizsardzības un pretdronu spēju tālāka attīstība.
- NATO spēju mērķu pārskatīšana atbilstoši aktuālajai drošības situācijai.
- Sabiedroto klātbūtnes palielināšana austrumu robežas tuvumā.
- Gaisa telpas patrulēšanas misijas intensitātes un efektivitātes paaugstināšana.
Baltijas valstu līderi augstu novērtē līdzšinējo sabiedroto ieguldījumu, tostarp aktivitātes Baltic Sentry un Eastern Sentry ietvaros, taču uzsver, ka mainīgā ģeopolitiskā situācija prasa operatīvu un mērķtiecīgu rīcību, lai nodrošinātu pilnvērtīgu reģiona drošību.
