Polijas premjers brīdina par Krievijas provokācijām NATO valstīs

Polijas premjerministrs izteicis brīdinājumu Polijas iedzīvotājiem, kā arī Latvijai un Lietuvai par iespējamām Krievijas provokācijām, kas izpaužas kā dronu lidojumi, raķešu incidenti un dažādas diversijas. Analītiķi un diplomāti norāda, ka šo hibrīduzbrukumu mērķis ir radīt kara draudu sajūtu, vienlaikus izvairoties no tieša militāra konflikta.

Krievijas stratēģiskie mērķi

Izdevums „CNN” vēsta, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi ir divējādi. Pirmkārt, Maskava cenšas panākt, lai atbalsts Ukrainai Eiropas sabiedrībā tiktu uztverts kā pārmērīgs slogs, kas var ietekmēt vēlētāju izvēli par labu prokrieviskiem politiskajiem spēkiem. Otrkārt, Krievija sistemātiski pārbauda NATO gatavību reaģēt uz apdraudējumiem un testē kolektīvās aizsardzības principu, kas nostiprināts Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā.

Eskalācijas riski

• Krievijas īstenotās darbības, kas vēl pirms dažiem mēnešiem būtu izraisījušas asu reakciju, tagad kļūst par ikdienišķu parādību.
• Kāds Eiropas diplomāts norādījis, ka pašreizējie notikumi agrāk būtu bijuši pamats NATO līguma 4. panta piemērošanai, kas paredz sabiedroto konsultācijas drošības apdraudējuma gadījumā.
• Eksperti brīdina, ka Maskava var pieļaut kļūdu un pārkāpt robežu, kas piespiestu kādu no NATO dalībvalstīm atbildēt ar spēku.

Situāciju papildus sarežģī nepietiekamais finansējums Ukrainas pretgaisa aizsardzībai un ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas piesardzīgā nostāja attiecībās ar Maskavu. Vēsturiskā pieredze, piemēram, 2018. gada incidents Sīrijā, kad privātā militārā grupējuma „Vagner” uzbrukums izraisīja tiešu ASV spēku atbildi, apliecina, ka šādas provokācijas var ātri pāraugt plašākā konfliktā.