Latvijā 37% pieaugušo ir grūtības ar lasīšanu un rēķināšanu

Vairāk nekā katram trešajam Latvijas iedzīvotājam ikdienas dzīve sagādā izaicinājumus, jo 37% pieaugušo saskaras ar zemu lasītprasmi vai rēķinprasmi. Šie dati, ko publiskojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), atklāj satraucošu ainu par mūsu sabiedrības pamatprasmēm, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji OECD valstīs, kur šis īpatsvars sasniedz 31%.

Kā prasmes ietekmē dzīves kvalitāti

Zemas pamatprasmes nav tikai skolas laika problēma, tās tieši ietekmē cilvēka iespējas darba tirgū un vispārējo labklājību. Pētījums rāda, ka cilvēki ar zemāku prasmju līmeni retāk iesaistās darba tirgū, un pat tad, ja strādā, viņu atalgojums ir vidēji par četriem līdz pieciem ASV dolāriem stundā mazāks nekā tiem, kuru prasmes ir vidējā līmenī. Šī plaisa atspoguļojas arī veselības pašnovērtējumā un dzīves apmierinātībā, kur atšķirības Latvijā ir vienas no lielākajām starp visām OECD dalībvalstīm.

Sociālā uzticēšanās un izglītības nozīme

Prasmes ir cieši saistītas arī ar to, cik lielā mērā cilvēki uzticas citiem un iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs. Tikai 17% pieaugušo ar zemām pamatprasmēm norāda, ka uzticas līdzcilvēkiem, kamēr starp prasmīgākajiem iedzīvotājiem šis rādītājs ir 27%. Pētnieki uzsver, ka izglītība ir galvenais faktors, kas nosaka šo risku, jo vairāk nekā puse cilvēku bez vidējās izglītības saskaras ar nepietiekamām pamatprasmēm.

Paaudžu atšķirības un risinājumi

• Jauniešu vidū (16–25 gadi) zemas prasmes konstatētas 27% gadījumu.
• Vecākajā paaudzē (55–65 gadi) šis rādītājs pieaug līdz 54%.
• Tikai 27% cilvēku ar zemām prasmēm pēdējā gada laikā piedalījušies kādās mācībās.

OECD norāda, ka Latvijā ir izteikts tekstpratības deficīts, un iesaka ilgtermiņa ieguldījumus valodas apguves atbalstā, lai mazinātu plaisu starp dažādām sabiedrības grupām.