Zolitūdē sabrūk topošā veikala konstrukcijas

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks piektdien, 3. jūlijā, nekavējoties reaģējis uz Zolitūdē notikušo būvniecības avāriju, kurā sabruka topošā veikala nesošās sienas un koka kopnes. Cietušo nav, bet incidents atklāj nopietnus riskus pilsētas būvniecības uzraudzībā. Ratnieks uzdevis būvinspektoriem pārbaudīt situāciju un apturējis darbus Anniņmuižas ielā 10. Šis notikums sakrīt ar politiskās uzmanības pievēršanos Rīgas domei, kur opozīcija mēģina gāzt mēru, bet koalīcija paliek stabila.

Zolitūdes būvniecības avārija: Ratnieks aptur darbus

Piektdien Zolitūdē, Anniņmuižas ielā 10, montāžas procesā sabruka topošā veikala nesošās sienas un koka kopnes. Par laimi, cietušo nav, bet incidents radījis bažas par būvniecības drošību Rīgā. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks nekavējoties norīkojis būvinspektorus noskaidrot negadījuma iemeslus.

Pašvaldība jau apturējusi būvdarbus objektā. Šis gadījums papildina jau tā saspīlēto diskusiju par būvniecības uzraudzību pilsētā, īpaši ņemot vērā iepriekšējos incidentus. Ratnieks uzsvēris, ka drošība ir prioritāte, un solījis stingru kontroli.

Vienlaikus Rīgas dome zaudējusi kādreizējo deputāti Aiju Poču, kura 2001. gadā tika ievēlēta no partijas “Latvijas ceļš”. Viņas mūžs aprāvās 78 gadu vecumā. Abi notikumi – gan būvniecības incidents, gan politiķes aiziešana – savā veidā atgādina par pilsētas pārvaldības izaicinājumiem un vēsturisko mantojumu.

Šī avārija notikusi laikā, kad Rīgas dome saskaras ar opozīcijas mēģinājumiem gāzt mēru Viesturu Kleinbergu. Ratnieks šeit darbojas kā stabilizējošs spēks.

Ratnieks notur koalīciju: Kleinbergs paliek amatā

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks šodien iezīmējis skaidru koalīcijas nostāju, noraidot opozīcijas mēģinājumu gāzt mēru Viesturu Kleinbergu. Viņš uzsvēra, ka Nacionālā apvienība nepārkāps koalīcijas līgumu un neatbalstīs šādu priekšlikumu. Šādu pašu apņemšanos pauda arī pārējie koalīcijas partneri, tāpēc gaidāmajā domes sēdē opozīcijai nepietiks balsu.

Opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” rosinājusi Kleinbergu gāzt, vainojot viņu nolaidībā saistībā ar Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona krīzi. Tomēr vicemēri Vilnis Ķirsis un Māris Sprindžuks paziņojuši, ka viņu partijas opozīcijas priekšlikumu neatbalstīs. Koalīcijai ir 34 no 60 deputātu balsīm, tāpēc 8. jūlija sēdē Kleinbergam briesmas nedraud.

Tajā pašā dienā Kleinbergs piedalījās pavisam citā, svinīgā pasākumā. Viņš kopā ar premjeru Andri Kulbergu un citām amatpersonām godināja Holokausta upurus pie bijušās Lielās horālās sinagogas. Mērs nolika ziedus un klausījās piemiņas runās. Šī ceremonija atgādināja par 1941. gada 4. jūlija traģēdiju, kad nacisti sinagogu nodedzināja kopā ar cilvēkiem.

Kamēr Rīgas dome risina iekšējās politiskās cīņas, starptautiskā drošības situācija prasa uzmanību – Donalds Tramps atkal spiez NATO.

Tramps spiez NATO: Eiropai jāmaksā vairāk

Donalds Tramps NATO samita priekšvakarā atkārtoti izvērš spiedienu uz Eiropas sabiedrotajiem, pieprasot būtiskas pārmaiņas alianses finansēšanā un drošības politikā. Viņš sociālajā tīklā “Truth Social” paziņojis, ka līdzšinējā atbalsta saglabāšana NATO būtu “smieklīga”, jo Eiropas valstis neesot iestājušās par ASV karā pret Irānu.

Tramps publicējis grafiku, kurā redzams, ka ASV izdevumi ievērojami pārsniedz citu dalībvalstu tēriņus, un uzstāj, ka eiropiešiem jāuzņemas vadošā loma savas drošības nodrošināšanā. Šī spiediena rezultātā NATO dalībvalstis jau apņēmušās līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP.

Trampa nostāja tieši ietekmē arī atbalstu Ukrainai, jo ASV viņa vadībā ir ievērojami samazinājušas finansiālo palīdzību. NATO samitā Ankarā, kas notiks 7. un 8. jūlijā, sabiedrotie plāno apstiprināt 70 miljardu eiro lielu ikgadēju atbalstu Ukrainai divu gadu garumā, taču šo slogu galvenokārt uzņemsies Eiropas valstis un Kanāda. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš piedalīsies samitā kā viesis, cer uz Trampa atbalstu, lai iegūtu licenci “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanai.

Šī spriedze starptautiskajā arēnā sasaucas ar kiberdrošības incidentiem Latvijā, kur hakeri apdraud valsts uzņēmumus.

Kiberuzbrukumi LVM un Olpha: viens hakeris, divi upuri

Kiberuzbrucējs, kurš uzbruka “Latvijas valsts mežiem”, tagad kompromitējis arī zāļu ražotāja “Olpha” serveri, taču abi incidenti nav tehniski saistīti. CERT.LV apstiprina, ka runa ir par to pašu ārvalstu izspiedējvīrusu grupējumu, kurš nemaz neslēpjas, bet pat izveidojis mājaslapu, lai dižotos ar saviem noziegumiem.

Hakeris sarkastiskā veidā apraksta savus nodomus un cenšas spodrināt reputāciju digitālo noziedznieku vidē, tomēr šī plātīšanās jāvērtē kritiski. Kiberdrošības blogeris Elviss Strazdiņš ar hakeri pat sazinājās, uzdodoties par LVM pārstāvi, un tagad viņam draud nepatikšanas tiesas priekšā. CERT.LV atzīst, ka visticamāk hakeris tiešām ir veicis iebrukumu LVM, bet viņa primārā interese bija publicitāte un reitings kibernoziedzības ekosistēmā, nevis izpirkums.

“Olpha” savukārt apgalvo, ka CERT.LV publiski izplatītā informācija ir nepareiza un nesaskaņota ar uzņēmumu. Uzņēmums jau jūnija sākumā brīdinājis drošības iestādes un valdību par pret to vērstiem apdraudējumiem, kas pēc rakstura līdzinās koordinētām hibrīdkara metodēm. “Olpha” uzsver, ka jūnijā notikušais kiberuzbrukums tika savlaicīgi identificēts un novērsts, neradot apdraudējumu darbības nepārtrauktībai. Uzņēmums to uzskata par nekorektu mēģinājumu no CERT.LV puses privātu uzņēmumu sasaistīt ar valsts neveiksmēm LVM gadījumā.

Kiberdrošība nav vienīgais izaicinājums – Latvijas austrumu robežā pieaug migrācijas spiediens, un Nacionālie bruņotie spēki pastiprina klātbūtni.

NBS pastiprina robežas aizsardzību: pieaug migrācijas spiediens

Nacionālie bruņotie spēki jau šobrīd aktīvi iesaistās Latvijas austrumu robežas aizsardzībā, un to klātbūtne pierobežā tiek pastiprināta proporcionāli pieaugošajam migrācijas spiedienam. Robežsargi atklāti norāda, ka nelegālo migrantu plūsmu vada organizētas mafijas struktūras, un pārkāpēji kļūst arvien agresīvāki, apmētājot robežsargus ar akmeņiem un bēgot no apturēšanas.

Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs uzsver, ka nepieciešams palielināt Nacionālo bruņoto spēku personāla blīvumu pierobežā, lai efektīvāk ierobežotu nelikumīgo robežas šķērsošanu. Aizsardzības ministrija skaidro, ka NBS jau sniedz atbalstu robežas uzraudzībā, bet, spiedienam pieaugot, militārā iesaiste tiek proporcionāli palielināta.

Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu, būvējot aizsargbūves, lai atturētu, apturētu un vajadzības gadījumā likvidētu agresoru. Šī pretmobilitātes infrastruktūra ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru vienojušās Baltijas valstis un Polija. Turklāt Gaisa spēki aicina iedzīvotājus nesatraukties par plānotajiem bezpilotu lidaparātu zemajiem lidojumiem virs Latgales pierobežas reģiona, kas liecina par pastiprinātu robežas uzraudzību no gaisa.

Šogad no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas jau atturēti 7072 cilvēki, bet aizturēti 82 pārvadātāji.

5 notikumi dienā

Rīgas dome:
• Zolitūdē sabrukušas topošā veikala konstrukcijas; Ratnieks aptur darbus un pieprasa pārbaudi.

Jaunā Vienotība:
• Partijas reitings krities par 1,7 procentpunktiem līdz 4,2%; tā noslīdējusi uz astoto vietu.

Progresīvie:
• Partijas atbalsts pieaudzis līdz 8,4%; tā iesniegusi kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām.

Valsts kontrole:
• Rēzeknes tehnikumā atklāta septiņus gadus ilgusi krāpšana par gandrīz 70 000 eiro.

PVD:
• Tērvetes pagastā konstatēts Ņūkāslas slimības uzliesmojums; Āfrikas cūku mēris skāris 425 meža cūkas.

Rīgas domei jārisina gan būvniecības drošība, gan politiskā stabilitāte, kamēr starptautiskā spriedze un kiberdraudi prasa pastiprinātu uzmanību – nākamā nedēļa būs izšķiroša gan NATO samitā Ankarā, gan Rīgas domes sēdē 8. jūlijā.