Mediķi skaidro izplatītākos mītus par dzīves pēdējiem mirkļiem

Hospisa darbinieki norāda, ka priekšstati par dabisku nāvi, kas bieži balstīti uz filmu sižetiem, būtiski atšķiras no realitātes. Speciālistu pieredze liecina, ka nāves process visbiežāk ir pakāpenisks, un izpratne par to var palīdzēt tuviniekiem būt līdzās ar lielāku mieru.

Hospisa kvalitātes vadītāja Penija Smita skaidro, ka viena no biežākajām tuvinieku kļūdām ir mēģinājumi pabarot vai padzirdīt cilvēku, kurš vairs nevēlas vai nespēj uzņemt uzturu. „Cilvēks jau atrodas dzīves noslēgumā, un viņa organismam ēdiens un ūdens vairs nav vajadzīgs tādā pašā veidā,” uzsver Smita, piebilstot, ka uzstājība rada nevajadzīgu spriedzi.

Paliatīvās aprūpes sociālā darbiniece Frānsesa Eiholca-Hellere kliedē mītus par pretsāpju līdzekļu lietošanu: „Morfīnu cilvēkam deva, lai mazinātu ciešanas.” Viņa skaidro, ka nāve iestājas slimības gaitas dēļ, nevis medikamentu ietekmē.

Eksperti uzsver komunikācijas nozīmi. Hospisa ārste Aditi Seti norāda, ka nevajadzētu izvairīties no sarunām par nāvi, ja cilvēks pats ir gatavs par to runāt. Vienlaikus ārste atgādina, ka nav pienākuma izlikties par tuvu cilvēku, ja attiecības iepriekš bijušas saspīlētas.

Paliatīvās un intensīvās terapijas speciāliste Džesika Citere iesaka jautājumus par dzīves noslēgumu pārrunāt laikus: „Padomājiet, kā vēlētos pavadīt dzīves noslēgumu. Laikus izraugieties divus vai trīs cilvēkus, kuri cienīs un aizstāvēs jūsu vēlmes.” Speciālisti arī norāda, ka nav viena universāla scenārija - daži cilvēki pēdējās stundas vēlas pavadīt klusumā, bet citi dod priekšroku dzīvīgai un svinīgai gaisotnei.