Latgales skolās trauksmes signāli izjauc eksāmenus un rada stresu

Trešdienas rīts Latgales izglītības iestādēs izvērtās par īstu emocionālo pārbaudījumu. Pēc tam, kad Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas novados, kā arī Rēzeknes pilsētā atskanēja šūnapraides brīdinājumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, skolas bija spiestas operatīvi mainīt savu ikdienas ritmu. Šis notikums ne tikai iztraucēja centralizēto eksāmenu norisi, bet arī uzjundīja spēcīgas emocijas gan bērnos, gan pedagogos.

Rēzeknes sākumskolā, kur mācās paši mazākie, skolēni neslēpa savu satraukumu. "Sākumā, kad tas signāls parādījās, tirpas pārskrēja pār visu ķermeni," atzina skolēns Leo. Savukārt Anna Sofija dalījās ar vēl skaudrākām izjūtām, atzīstot, ka brīdī, kad telefoni sāka skanēt, viņai šķitis, ka dzīve tūlīt beigsies. Skolēni Daniels un Armīns uzsvēra, ka bailes bijušas ne tik daudz par sevi, cik par savām ģimenēm, kas šādās situācijām kļūst par galveno prioritāti.

Pedagogi atzīst, ka, neskatoties uz satraukumu, šoreiz rīcība bijusi daudz organizētāka nekā iepriekšējā dienā.

Skolotājiem šis laiks ir īpašs izaicinājums – viņiem jāspēj saglabāt vēsu prātu, lai neļautu panikai pārņemt bērnus. Rēzeknes sākumskolas skolotāja Silvija Neško norādīja, ka viņas galvenais uzdevums ir būt mierīgai, jo bērni jūt pieaugušo noskaņojumu. Skolas vadība tagad aktīvi strādā pie jauniem rīcības algoritmiem, tostarp apsverot stingrākus noteikumus par mobilo tālruņu lietošanu trauksmes laikā, lai novērstu nekontrolētu informācijas plūsmu un lieku satraukumu.

Situācija Krāslavas ģimnāzijā bija līdzīga. Skolēni, kuriem bija jākārto eksāmeni, piedzīvoja pamatīgu šoku, kad pēkšņi tika paziņots par pārbaudījumu pārtraukšanu. Tomēr, kā norādīja skolas pārstāvji, galvenais bija nodrošināt drošību, ievērojot "divu sienu principu" un pārvietojot bērnus uz drošākām telpām. Fizikas eksāmens, lai arī ar aizkavēšanos, tomēr tika turpināts, un skolēni netika sodīti par zaudēto laiku.

Psihoterapijas speciāliste Aloida Jurčenko skaidro, ka šādas situācijas ir paaugstināta stresa apstākļi, uz kuriem cilvēka psihe reaģē dabiski. Viņa uzsver:

• Svarīgi apgūt elpošanas tehnikas stresa mazināšanai.
• Bērnu emocionālais stāvoklis tiešā veidā ir atkarīgs no vecāku reakcijas.
• Mierīga pieaugušo rīcība ir labākais atbalsts bērniem.

Kamēr pašvaldības cenšas pilnveidot evakuācijas plānus un meklē risinājumus patvertņu jautājumos, iedzīvotāji pierobežā sāk pierast pie jaunās realitātes. Daži to uztver ar rezignāciju, citi – ar apņēmību turpināt dzīvot savu dzīvi, neskatoties uz ārējiem draudiem. Tomēr skaidrs ir viens: šādi brīdinājumi izgaismo nepieciešamību pēc vēl skaidrākiem valsts mēroga algoritmiem, lai pasargātu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus.