Naftas cena pārsniedz 100 dolārus par barelu

Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija pārsniegusi 100 ASV dolāru atzīmi par barelu. Straujais cenu kāpums ir tieša sekas saasinātajam militārajam konfliktam starp ASV un Irānu, kas izraisījis bažas par globālo energoresursu piegāžu drošību.

Konflikta ietekme uz tirgiem

ASV spēki ir iznīcinājuši piecus Irānas naftas tankkuģus pēc tam, kad Teherāna mēģināja uzbrukt ASV karakuģim ar ballistiskajām raķetēm. Šī eskalācija ir radījusi ķēdes reakciju finanšu tirgos, kur investori bažījas par inflācijas pieaugumu un centrālo banku iespējamo procentlikmju celšanu. ASV prezidents Donalds Tramps sociālajos tīklos paudis pārliecību, ka naftas cenas kritīsies pēc militārā konflikta atrisināšanas, prognozējot degvielas cenu samazināšanos zem diviem dolāriem par galonu.

Dabasgāzes cenu kāpums

Līdztekus naftai, dabasgāzes cenas Eiropā sasniegušas augstāko līmeni kopš 2022. gada beigām. Nīderlandes biržā TTF gāzes cena trešdien palielinājās par 4,5%, sasniedzot 79,25 eiro par megavatstundu. Situāciju komentējis arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš apmeklējot Golānas augstienes, uzsvēra nepieciešamību nepieļaut teroristisku grupējumu nostiprināšanos pie valsts robežām un pauda apņēmību panākt Irānas valdības politikas maiņu.

Sekas uzņēmumiem un patērētājiem

Tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa norāda, ka 100 dolāru atzīme ir psiholoģiski nozīmīgs līmenis, kas palielina izmaksas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, potenciāli bremzējot ekonomisko izaugsmi. Biržu indeksi visā pasaulē reaģējuši ar kritumu: Dow Jones samazinājās par 0,8%, bet Londonas FTSE 100 saruka par 1,3%, investoriem gatavojoties gaidāmajiem inflācijas datiem un centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm.