Latvijas jauniešu vasaras darbs: statistika un izaicinājumi
Vasaras brīvlaiks Latvijas jauniešiem kļūst par pirmo nopietno saskarsmi ar darba tirgu, taču aktivitāte šajā jomā ir nevienmērīga. Jaunākie Norstat aptaujas dati atklāj, ka aptuveni trešdaļa skolēnu vecumā no 7 līdz 17 gadiem vasaras mēnešos strādā vai aktīvi plāno iegūt savu pirmo darba pieredzi.
Statistika rāda, ka 11% jauniešu jau strādā oficiāli, 13% gatavojas pirmajai darba gaitai, bet 15% iesaistās sezonas darbos vai palīdz radiniekiem. Darba tirgus apgūšana visaktīvāk notiek vecuma posmā no 15 līdz 17 gadiem. Tas ir būtiski. SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska uzsver, ka šī pieredze ir pamats izpratnei par naudas vērtību un patstāvīgu lēmumu pieņemšanu.
Tomēr vairāk nekā puse jauniešu – 53% – vasarā nestrādā. Pētījums izceļ trīs galvenos iemeslus šādai situācijai:
- Darba pieejamība: 16% gadījumu jaunieši norāda uz grūtībām atrast vakances, īpaši lauku reģionos un mazpilsētās.
- Vecuma ierobežojumi: gan likumdošanas normas, gan vecāku uzskati par bērnu gatavību darbam.
- Prioritātes: daļa jauniešu vasaru izvēlas veltīt atpūtai, hobijiem un socializācijai.
Eksperti norāda, ka patstāvības veicināšana var notikt arī ārpus algota darba. Mājas pienākumi vai palīdzība dārzā ir pirmais solis finanšu pratības attīstībā. Strādājošie jaunieši mēdz būt mērķtiecīgāki. Vairāk nekā puse no viņiem uzkrāj līdzekļus lielākiem pirkumiem vai nākotnes studijām.
Pirmā darba pieredze ir viens no svarīgākajiem momentiem finanšu pratības attīstībā, jo tieši tad rodas izpratne par to, cik ilgu darbu prasa konkrēta naudas summa.
Lielākā daļa jauniešu joprojām dod priekšroku tūlītējai tērēšanai. Uzkrājumu veidošana nav izplatīta prakse. Situācija prasa lielāku uzmanību finanšu izglītībai.
