Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju komunālie maksājumi ir slogs
Jaunākā tirgus pētījumu kompānijas Norstat Latvija un nekustamo īpašumu attīstītāja Merko mājas veiktā aptauja atklāj satraucošu tendenci: ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju saskaras ar būtisku finansiālo slogu, ko rada mājokļa uzturēšanas izmaksas. Gandrīz katrs piektais iedzīvotājs komunālajiem pakalpojumiem spiests atvēlēt vairāk nekā 31% no saviem ikmēneša ienākumiem.
Pētījuma dati liecina, ka kopumā 67% respondentu nav apmierināti ar savu pašreizējo mājokli. Kā galvenos neapmierinātības iemeslus iedzīvotāji min ēku novecošanu un zemo būvniecības kvalitāti, nepietiekamu platību, kā arī augstās uzturēšanas izmaksas. Eksperti norāda uz tiešu korelāciju starp ēkas energoefektivitāti un ikdienas tēriņiem – jo zemāka ir ēkas kvalitāte, jo lielāks finansiālais slogs gulstas uz iedzīvotāju pleciem.
Aptaujas galvenie secinājumi par iedzīvotāju tēriņiem:
- 18% iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē vairāk nekā 31% no ienākumiem.
- Vislielākais finansiālais slogs vērojams 60–74 gadu vecuma grupā (27%) un 40–49 gadu vecuma grupā (19%).
- Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem novirza 10–20% no saviem ienākumiem.
- Tikai 15% iedzīvotāju komunālie maksājumi nepārsniedz desmito daļu no ienākumiem.
Šī situācija būtiski ietekmē arī nekustamā īpašuma tirgu. Aptuveni 85% iedzīvotāju atzīst, ka zemākas uzturēšanas izmaksas ir noteicošais faktors, izvēloties jaunu dzīvesvietu, bieži vien pat svarīgāks par atrašanās vietu vai apkārtējo infrastruktūru. Pētījums tika veikts 2026. gada martā, aptaujājot 1007 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
