Taivāna ziņo par vairāk nekā 100 Ķīnas kuģu klātbūtni reģionā

Taivānas drošības dienesti sestdien nākuši klajā ar satraucošu paziņojumu, norādot, ka reģionālajos ūdeņos fiksēta vairāk nekā 100 Ķīnas kuģu koncentrācija. Šī flote ietver dažāda tipa vienības, sākot no militārajiem karakuģiem un krasta apsardzes vienībām līdz pat pētniecības un izpētes kuģiem.

Kā liecina Taivānas Nacionālās drošības padomes vadītāja Džozefa Vu publiskotā informācija, kuģu izvietojums aptver plašu teritoriju – no Dzeltenās jūras pie Korejas pussalas līdz pat Dienvidķīnas jūrai un Klusā okeāna rietumu daļai. Amatpersonas norāda, ka kuģu skaits ievērojami pieauga tieši pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina samita Pekinā.

Lai gan oficiāls skaidrojums par šādu manevru mērķi nav sniegts, eksperti uzsver, ka Ķīna pēdējos gados regulāri izmanto militāro klātbūtni kā politiska spiediena instrumentu pret Taivānu. Pekina uzskata demokrātiski pārvaldīto salu par savu teritoriju un nav izslēgusi iespēju to pakļaut ar spēku.

Ķīnas armija gandrīz ik dienu nosūta uz reģionu karakuģus un militārās lidmašīnas, taču šāda mēroga kuģu koncentrācija tiek vērtēta kā īpaši nozīmīgs signāls starptautiskajā arēnā.

• Kuģu izvietošana sākās pirms ASV un Ķīnas līderu tikšanās.
• Pēc samita beigām Ķīnas flotes aktivitāte reģionā būtiski palielinājās.
• Taivāna turpina ciešu sadarbību ar Rietumu partneriem drošības jautājumos.

Pašlaik Taivānas amatpersonas nav ziņojušas par tiešiem incidentiem vai fiziskām sadursmēm reģionā, tomēr situācija tiek rūpīgi uzraudzīta. Saspringtās attiecības starp Vašingtonu un Pekinu gan drošības, gan ekonomikas jomās rada papildu fonu šīm militārajām aktivitātēm, kas tiek uztvertas kā daļa no plašākas ģeopolitiskās stratēģijas.