Spānijas lēmums legalizēt 1,3 miljonus imigrantu raisa bažas

Spānijas valdība ir spērusi soli, kas izraisījis plašu rezonansi visā Eiropas Savienībā – premjerministrs Pedro Sančess paziņojis par plāniem legalizēt 1,3 miljonus valstī esošo nelegālo imigrantu. Šis lēmums, kura mērķis ir stiprināt Spānijas darba tirgu, tiek vērtēts kā būtisks drošības un migrācijas politikas izaicinājums visai Šengenas zonai.

Ekonomiskie argumenti pret drošības riskiem

Premjers Sančess uzsver, ka bez šīs legalizācijas Spānija nākamo 50 gadu laikā varētu zaudēt līdz pat 22% no sava iekšzemes kopprodukta. Viņa ieskatā, tas apdraudētu tūkstošiem uzņēmumu pastāvēšanu, tostarp bāru un pakalpojumu sektoru, kam nepieciešams darbaspēks. Valdība plāno ieviest arī integrācijas programmas un valodas kursus, lai veicinātu jauno iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā.

Kritika no Eiropas Parlamenta

Latvijas un citu valstu eiroparlamentārieši pauž nopietnas bažas par šādu soli. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere norāda, ka šāda rīcība var negatīvi ietekmēt citu dalībvalstu sociālos tirgus un tiesībsargājošo iestāžu darbu. Viņasprāt, valstīm, kas īsteno šādu politiku, būtu jāuzņemas finansiāla atbildība pret pārējo bloku.

Šī rīcība no Spānijas valdības ir ne tikai sabotāža migrācijas politikai, bet arī apdraud kopumā Šengenas zonu, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols.

Savukārt deputāts Vilis Krištopans uzsver, ka šāds lēmums var radīt drošības riskus arī Latvijai, jo legalizētie imigranti iegūs tiesības brīvi pārvietoties visā Šengenas zonā. Kritiķi, tostarp Slovākijas deputāts Milans Mazureks, norāda uz riskiem, kas saistīti ar nepietiekamu informāciju par šo cilvēku kriminālo pagātni un iespējamo ietekmi uz sabiedrisko drošību.

Lai pretendētu uz legalizāciju, imigrantam būs jāpierāda sava nesodāmība un jāapliecina, ka Spānijā uzturas vismaz piecus mēnešus pirms šā gada 1. janvāra.