Venecuēlas zemestrīcēs bojāgājušo skaits pārsniedz 4000

Venecuēlu piemeklējusī dabas katastrofa ir sasniegusi traģiskus apmērus, oficiālajam bojāgājušo skaitam pārsniedzot četrus tūkstošus cilvēku. Valdība apstiprinājusi, ka 24. jūnijā notikušajās divās spēcīgajās zemestrīcēs dzīvību zaudējuši vismaz 4118 iedzīvotāji, savukārt ievainoto skaits sasniedzis 16 740. Tas ir smagākais trieciens valstij pēdējā gadsimta laikā.

Katastrofas mērogs un sekas

Pirmā 7,2 magnitūdu zemestrīce tika reģistrēta netālu no Moronas pilsētas, taču tikai 39 sekundes vēlāk sekoja vēl spēcīgāks, 7,5 magnitūdu grūdiens. Šī otrā zemestrīce izrādījās liktenīga daudziem daudzstāvu namiem, kas sabruka kā kāršu namiņi. Parlamenta spīkers Horhe Rodrigess norādīja, ka tūkstošiem cilvēku joprojām ir pazuduši bez vēsts. Lai gan oficiālā glābšanas operācija ir pārtraukta, tuvinieki turpina izmisīgi pārmeklēt gruvešus.

Ekonomiskā krīze apgrūtina palīdzību

Valsts atjaunošana prasa milzīgus resursus, taču Venecuēlas ekonomika jau pirms katastrofas atradās dziļā krīzē. ANO ir aicinājusi starptautisko sabiedrību piešķirt 300 miljonus ASV dolāru neatliekamai palīdzībai. Pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa vērsusies pie Lielbritānijas karaļa Čārlza III, lūdzot atbloķēt sankciju dēļ iesaldētās 30 tonnas Venecuēlas zelta. Šie līdzekļi ir kritiski nepieciešami, lai valsts spētu tikt galā ar sagruvušo infrastruktūru un palīdzētu cietušajiem.