Migrācijas krīze: vai Šengenas zona ir apdraudēta?

Seutas notikumi, kur nepilnas diennakts laikā robežu šķērsoja aptuveni 60 tūkstoši nelegālo migrantu, atkal aktualizējuši jautājumu par Šengenas zonas nākotni. Lai gan izskanējušas bažas par brīvas pārvietošanās beigām, eksperti uzsver, ka šis princips ir pārāk būtisks Eiropas ekonomikai un drošībai, lai no tā atteiktos.

Robežu drošība kā prioritāte

Politoloģe Žaneta Ozoliņa norāda, ka Šengenas līguma stabilitāti apdraud nevis migrācijas viļņi, bet gan gadiem novārtā atstātā ārējo robežu uzraudzība. Šī nolaidība ir radījusi augsni hibrīdapdraudējumiem, ar ko saskaras arī Latvija uz robežas ar Baltkrieviju. Migrācijas pētniece Inta Mieriņa piebilst, ka Dienvideiropa tagad labāk izprot Baltijas valstu situāciju, jo migrācija arvien biežāk tiek izmantota kā hibrīdkara elements.

Prezidenta nostāja par iekšējo kārtību

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsver, ka Latvijai vispirms jātiek galā ar savas valsts robežapsardzību, pirms sniegt padomus citām valstīm. Komentējot iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli Spānijai, prezidents norādīja, ka ārpolitiskā komunikācija jāveic koordinēti. Rinkēvičs uzsver, ka Latvija ir solidāra ar Spāniju, īpaši novērtējot tās karavīru ieguldījumu mūsu reģiona drošībā.

Migrācijas krīzes risinājums meklējams vienotā Eiropas Savienības rīcībā, nevis atsevišķu valstu izolācijā vai savstarpējā pārmetumu apmaiņā.

Ekspertes ir vienisprātis, ka pilnīga robežkontroles atjaunošana būtu ekonomiski neizdevīga un politiski neprātīga. Solidaritāte starp dalībvalstīm ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti visā Eiropas Savienībā.