Latvijā pieaug atkarību izplatība: plāni nav sasnieguši mērķus

Latvijā pēdējo trīs gadu laikā nav izdevies sasniegt nevienu no galvenajiem mērķiem alkohola un narkotiku lietošanas mazināšanā. Veselības ministrijas jaunākais ziņojums atklāj skarbu ainu: riskanto alkohola lietotāju skaits darbspējīgo iedzīvotāju vidū ir audzis, sasniedzot 41,6%.

Neizpildītie solījumi

Sākotnēji plānotais mērķis bija samazināt šo rādītāju līdz 39%, taču realitāte izrādījusies pretēja. Arī narkotiku lietošanas izplatība 15 līdz 64 gadus veco iedzīvotāju vidū ir kāpusi līdz 5,5%, lai gan valdība cerēja uz kritumu līdz 4,4%. Ministrija atzīst, ka no 35 plānotajiem pasākumiem pilnībā īstenoti vien 19, bet vairāki būtiski soļi, piemēram, Minesotas programmas paplašināšana, iestrēguši finansējuma trūkuma dēļ.

Cilvēki un sekas

Statistika aiz skaitļiem ir satraucoša. Pērn slimnīcās ar vielu lietošanas traucējumiem nonāca 706 pacienti, un 37 no viņiem bija spiesti atgriezties ārstniecības iestādē jau 30 dienu laikā. Visaugstākais lietošanas risks konstatēts jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 34 gadiem, kur tas sasniedz 10%.

Iespējamie risinājumi

Veselības ministrija norāda, ka īstermiņa kampaņas nav pietiekamas. Turpmāk nepieciešams fokusēties uz:

• Sistemātiskām vecāku atbalsta programmām.
• Mērķtiecīgu komunikāciju digitālajās platformās.
• Starpnozaru sadarbību, apvienojot atkarību un psihiskās veselības aprūpi.

Eksperti uzsver, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un pandēmijas sekas ir būtiski ietekmējušas iedzīvotāju psihoemocionālo stāvokli, veicinot atkarību risku pieaugumu.