Baltmanis: Vētra izgaismoja nepieciešamību koordinēt brīvprātīgos

Augusta vētras laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) slodze, vērtējot pēc pieteikumu skaita, bija aptuveni 14 reižu lielāka nekā ikdienā, kas ir nepieredzēts rādītājs dienesta vēsturē. VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis portāla ”Sargs.lv” podkāstā ”Droši ir zināt” norādīja, ka šis pārbaudījums apliecinājis nepieciešamību attīstīt koordinētu iedzīvotāju iesaisti krīžu seku novēršanā.

Koordinācijas nozīme un pašvaldību loma

Lai iedzīvotāju vēlmi palīdzēt izmantotu organizēti, par koordinācijas vietām paredzēts izmantot pašvaldību civilās aizsardzības komisijas. Baltmanis skaidroja, ka jau ir panākta vienošanās par uzdevumiem, kurus iedzīvotāji varētu veikt bez speciālas apmācības. Dienesta priekšnieks uzsvēra, ka pašvaldībās, kurās civilās aizsardzības institūcijas darbojās jau iepriekš, darbu organizācija vētras laikā bija efektīvāka.

Drošības apsvērumi un riski

Dienesta vadītājs uzsvēra, ka iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem un pirms iesaistīšanās jānovērtē, vai rīcība neapdraud viņu pašu drošību. Kamēr vētra turpinās, iedzīvotājiem nevajadzētu patstāvīgi ķerties pie koku novākšanas, jo tas var radīt papildu riskus. Īpaši bīstami šādi laikapstākļi ir elektrolīniju remontdarbu veikšanai:

”Mēs pazaudēsim tos cilvēkus, kas māk to darīt,” uzsvēra Baltmanis, skaidrojot nepieciešamību ievērot drošības nosacījumus, strādājot augstumā un stiprā vējā.

Baltmanis arī norādīja uz informācijas apmaiņas nozīmi – ja iedzīvotāji paši novākuši šķērsli, par to jāziņo dienestiem, lai glābēji netiktu sūtīti uz izsaukumiem, kuros palīdzība vairs nav nepieciešama. Tāpat dienests aicina pašvaldības un iedzīvotājus pievērst uzmanību vientuļiem kaimiņiem, kuriem krīzes situācijās var būt nepieciešama palīdzība.