Izraēla saglabās militāro klātbūtni Libānā, Sīrijā un Gazā

Izraēlas bruņotie spēki paliks izveidotajās drošības zonās Libānā, Sīrijā un Gazas joslā līdz turpmākam paziņojumam. Par šādu lēmumu trešdien paziņoja Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs, uzsverot, ka mērķis ir pasargāt valsts iedzīvotājus no džihādistu uzbrukumiem.

Drošības zonas kā prioritāte

Kacs savā uzrunā pasākumā, kas veltīts 2006. gada Libānas kara upuriem, bija nepārprotams. Izraēla neplāno atvilkt savus spēkus no šīm teritorijām. Ministrs arī atkārtoti brīdināja Irānu, solot atbildēt ar pilnu spēku, ja tiks īstenoti uzbrukumi saistībā ar operācijām Libānā.

Konteksts un sekas

Situācija reģionā joprojām ir saspringta, neskatoties uz piektdien Vašingtonā parakstīto ietvarvienošanos par miera procesu. Lai gan ASV valsts sekretārs Marko Rubio šo soli nosauca par cerīgu sākumu, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu uzstāj, ka karaspēka izvešana no Libānas dienvidiem ir iespējama tikai pēc Hizbollah pilnīgas atbruņošanas.

Konflikta statistika ir smaga:

• Libānas Veselības ministrija ziņo par gandrīz 4300 bojāgājušajiem.
• Izraēlas armija kopš marta sākuma zaudējusi 38 karavīrus un vienu civilo darbinieku.
• Gazas joslā Izraēlas spēki kontrolē aptuveni 70% teritorijas.

Izraēla turpina arī militārās darbības Sīrijas dienvidos, pamatojot to ar nepieciešamību izveidot demilitarizētu zonu. Tikmēr gan Hamās, gan Izraēlas puse turpina apmainīties ar apsūdzībām par pamiera nosacījumu pārkāpšanu.