Rinkēvičs: NATO valstīm būtu grūti atvairīt Krievijas raķetes

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs brīdina, ka Eiropas valstis pašlaik nespēj sekot līdzi dronu un gaisa kara tehnoloģiju attīstībai, ko diktē karadarbība Ukrainā. Intervijā laikrakstam „The Guardian” Vašingtonā prezidents norādīja, ka pašreizējie sagatavošanās pasākumi gaisa karam līdz nākamā gada vidum var izrādīties novecojuši, jo tehnoloģiskā attīstība notiek zibens ātrumā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka pretgaisa, pretdronu un pretraķešu aizsardzības jomā pastāv nopietnas problēmas, kas skar ne tikai Ukrainu, bet arī visu NATO aliansi. Prezidents atzina, ka gadījumā, ja Krievija izlemtu izmantot raķetes pret kādu no Eiropas valstīm, daudzu valstu spējas atvairīt šādu uzbrukumu būtu pakļautas nopietnam pārbaudījumam.

Situāciju sarežģī būtiski „Patriot” un citu pretgaisa aizsardzības raķešu piegāžu kavējumi. Saskaņā ar ASV Kongresa Budžeta biroja analīzi ASV operācijās Tuvajos Austrumos ir iztērējušas gandrīz divas trešdaļas savu kritiski svarīgo pārtvērējraķešu krājumu, un to atjaunošanai varētu būt nepieciešami vismaz pieci gadi. Lai gan tiek apsvērta iespēja „Patriot” ražošanu nodot ārpakalpojumā Ukrainai un Eiropai, vienošanās par tehniskajiem licencēšanas jautājumiem vēl nav panākta.

Par drošības riskiem brīdinājis arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Viņš norādīja, ka turpmākajos mēnešos Krievija varētu īstenot dronu vai raķešu triecienus pret Ukrainu atbalstošām valstīm, lai pārbaudītu NATO līguma 5. panta apņēmību. Tusks uzskata, ka Krievija centīsies vājināt alianses integritāti, pasniedzot šādus incidentus kā negadījumus.

Baltijas valstis pašlaik nesaskata pazīmes, ka Maskava gatavotos konvencionālam karam, lai atgūtu teritorijas, taču Rinkēvičs prognozē, ka pēc Krievijas vēlēšanām varētu palielināties mobilizācijas apjoms. Ziemas periodu Krievija plāno izmantot, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu un atturētu tās atbalstītājas no turpmākas palīdzības sniegšanas.