Bērna trauma skolā: kāpēc vecāki netiek informēti laikus?
Situācija, kad bērns skolā gūst traumu, bet par to uzzina tikai no paša cietušā zvana, aktualizē jautājumu par izglītības iestāžu atbildību. Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā notikušais gadījums, kur 11 gadus vecs skolēns pēc pirksta savainojuma pats zvanīja mātei, izgaismo nepilnības komunikācijā starp skolu un ģimeni.
Kā rīkoties, ja bērns savainojies?
Normatīvie akti nosaka skaidru kārtību, taču praksē tā ne vienmēr tiek ievērota. Pedagogs vai cita atbildīgā persona, kas konstatē nelaimes gadījumu, nekavējoties informē skolas vadību. Vadība savukārt izvērtē traumas smagumu un pieņem lēmumu par tālāko rīcību.
- Skolai ir pienākums sniegt pirmo palīdzību.
- Vecāku informēšana ir obligāta procedūra.
- Bērnam nav jāuzņemas atbildība par saziņu.
Cietušā zēna mamma Līga Jēgere norāda, ka bērns pirkstu savainojis futbola stundas laikā. Lai gan skolas medmāsa sniedza pirmo palīdzību, vecāki par notikušo netika informēti. Zēns pats zvanīja mātei, kura vēlāk bija spiesta iesaistīt policiju un neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai situāciju atrisinātu.
Normatīvi neparedz, ka mācību iestādē obligāti jābūt medmāsai, taču skolai ir pienākums sniegt pirmo palīdzību, izvērtēt situācijas nopietnību un nekavējoties informēt vecākus.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Maksims Platonovs atzīst, ka saziņa ar vecākiem ir vājais posms. Bieži vien problēmas rodas pirmsskolas iestādēs, kur bērni nespēj precīzi aprakstīt savas sajūtas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālisti uzsver, ka ideālā gadījumā brigāde ar vecākiem satiekas jau slimnīcā. Tas mazina stresu visām iesaistītajām pusēm.
Skolas direktors Romāns Alijevs skaidro, ka situācija tikusi uzraudzīta un rīcība atbildusi noteikumiem. Tomēr vecāku pieredze liecina par pretējo. Šādi gadījumi prasa stingrāku iekšējās kārtības kontroli skolās.
