Krievija novirza graudu eksportu uz Baltijas valstu ostām

Ukrainas bruņoto spēku īstenotie uzbrukumi Krievijas ostu infrastruktūrai ir būtiski mainījuši graudu eksporta maršrutus. Pēdējā eksporta sezonā, kas ilga no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam, Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām izveda 46,3 miljonus tonnu graudu, taču tagad šī jauda ir samazinājusies par vairāk nekā 80 procentiem.

Pieprasījuma pieaugums Baltijas virzienā

Kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījums pēc graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā sasniedzis piecus miljonus tonnu. Tas ir apjoms, kas pielīdzināms Novorosijskas un Tuapses ostu rādītājiem. Konsultāciju uzņēmuma Sovecon vadītājs Andrejs Sizovs norāda, ka Baltijas reģions kļuvis par galveno resursu, un jau septembrī gaidāms straujš kravu apjoma kāpums caur Baltijas valstu ostām.

Ietekme uz Latvijas ostām

Krievijas eksportētāji arvien biežāk izvēlas Latvijas ostas, lai kompensētu zaudētās jaudas dienvidos. Krievijas graudu savienības vadītājs Arkādijs Zločevskis lēš, ka kopējais eksports caur Baltijas valstīm šajā sezonā varētu sasniegt piecus līdz sešus miljonus tonnu, bet Igaunijas ostu iesaiste šo skaitli varētu palielināt līdz desmit miljoniem tonnu. Sovecon aplēses liecina, ka potenciālais mēneša apjoms caur Baltijas ostām varētu būt no 200 000 līdz 400 000 tonnām.

Loģistikas ierobežojumi

Lai gan Baltijas valstu kopējā graudu pārkraušanas jauda pārsniedz 18 miljonus tonnu gadā, tās apstrādā arī citu Eiropas valstu kravas. Eksperti uzsver, ka pat ar paplašinātu infrastruktūru Baltijas jūrā, Krievija nespēs pilnībā aizstāt Melnās un Azovas jūras ostu kapacitāti, jo alternatīvie maršruti spēj apkalpot tikai aptuveni pusi no ierastā kravu apjoma.