ES varētu atteikties no plašām sankciju paketēm pret Krieviju

Eiropas Savienība gatavojas fundamentālām pārmaiņām sankciju politikā pret Krieviju, apsverot atteikšanos no līdzšinējā plašo pakešu formāta. Šādu ieceri, atsaucoties uz amatpersonu pausto, izcēlis laikraksts Financial Times, norādot uz pieaugošo nepieciešamību pēc efektīvākas lēmumu pieņemšanas.

Jauna pieeja lēmumu pieņemšanā

Līdz šim sankcijas tika apstiprinātas lielos, kompleksos dokumentos, kas bieži vien prasīja nedēļām ilgas un smagas sarunas starp dalībvalstīm. Šāda prakse nereti noveda pie situācijām, kurās atsevišķas valstis izmantoja savas veto tiesības, lai izcīnītu izņēmumus savām nacionālajām interesēm. Pēdējā, 21. sankciju pakete, tika apstiprināta tikai pēc tam, kad Grieķijai tika piešķirtas tiesības turpināt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes transportēšanu no Arktikas.

Sankciju efektivitātes paaugstināšana

Eiropas Komisija un valstis, kas stingri atbalsta Ukrainu, uzskata, ka turpmāk ierobežojumus vajadzētu ieviest atsevišķi vai nelielās tematiskās grupās. Šāda taktika ļautu izvairīties no politiskā strupceļa un mazinātu iespējas bloķēt nepieciešamos lēmumus. Kāda amatpersona sarunā ar Financial Times atzina, ka līdzšinējā pieeja vairs nestrādā un pēdējā pakete varētu būt pēdējā, kas izstrādāta šādā veidā.

Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo tās tieši ietekmē to, cik ātri Eiropa spēj reaģēt uz notikumiem frontē un Krievijas agresiju. Pāreja uz mazākām, mērķtiecīgākām sankciju grupām varētu paātrināt procesu, tomēr tas arī nozīmē, ka katrs atsevišķais lēmums būs jāizcīna politiskajā arēnā bez plašāka politiskā tirgus, kas līdz šim pavadīja lielo pakešu saskaņošanu.