Kā Ķīna izmanto Krievijas vājumu: Putina atkarība no Pekinas

Krievijas ekonomiskā izolācija pēc kara sākuma Ukrainā ir radikāli mainījusi spēku samēru starp Maskavu un Pekinu. Kamēr Vladimirs Putins cer uz ciešāku sadarbību, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins izvēlas nogaidošu taktiku, kas Krieviju nostāda arvien neizdevīgākā pozīcijā.

Pekinas stratēģiskā nogaidīšana

Berlīnē bāzētā pētījuma centra Carnegie Russia Eurasia Center direktors Aleksandrs Gabujevs uzsver, ka Ķīna apzināti kavē lēmumus, kas varētu palīdzēt Krievijai. Pekinai ir izdevīgāk ļaut Krievijas ekonomikai vājināties, lai vēlāk diktētu sev vēl labvēlīgākus nosacījumus. Spilgts piemērs šai attieksmei ir atteikšanās parakstīt vienošanos par gāzesvada Sibīrijas spēks 2 izbūvi, ja vien Krievija nepiegādās gāzi par iekšējā tirgus cenām.

Mainīgā tirdzniecības bilance

Tirdzniecības dati atklāj dziļu asimetriju abu valstu attiecībās. Pirms desmit gadiem Ķīna veidoja vien desmito daļu no Krievijas ārējās tirdzniecības, bet tagad šis īpatsvars sasniedz gandrīz 40 procentus. Savukārt Pekinai Maskava ir salīdzinoši neliels partneris, kura daļa Ķīnas tirdzniecībā nesasniedz pat četrus procentus.

Sagatavošanās laikam pēc Putina

Ķīnas ietekme vairs neaprobežojas tikai ar enerģētiku. Maskava ir spiesta izmantot juaņu kā galveno valūtu Šanhajas sadarbības organizācijas bankā, lai gan iepriekš gadiem pretojās šādam solim. Turklāt Pekina jau veido kontaktus ar Krievijas eliti un ierēdņiem, kuri varētu noteikt valsts kursu pēc Putina ēras beigām.

Ķīnai ir visas iespējas pārvērst Krieviju par valsti, kas būs arvien atkarīgāka no Pekinas, līdzīgi kā Pakistāna vai Laosa, uzskata eksperts Aleksandrs Gabujevs.

Pekina arī noraidījusi Putina vēlmi rīkot trīspusēju samitu ar Ziemeļkoreju, demonstrējot, ka tieši Ķīna saglabā kontroli pār reģionālajiem procesiem un nevēlas lieku saspīlējumu ar Rietumiem.