Pētniece: Krievijas hibrīduzbrukums Baltijai apietu NATO 5. pantu

Iespējams Krievijas uzbrukums Baltijas valstīm, visticamāk, nebūtu klasisks militārs iebrukums, bet gan asimetrisks hibrīduzbrukums, kuru varētu būt grūti klasificēt kā tiešu agresiju. Šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētniece Nika Aleksejeva.

Hibrīddraudu realitāte

Šāda veida uzbrukumi radītu juridisku un politisku neskaidrību par NATO 5. panta piemērošanu. Tas nozīmē, ka alianse varētu saskarties ar izaicinājumu interpretēt notiekošo kā tiešu militāru apdraudējumu. Aleksejeva uzsver, ka pašlaik nav redzamu pazīmju par konvencionālu iebrukumu, taču tas nenozīmē, ka drošības riski nepastāv.

Gatavība kā norma

Pētniece aicina iedzīvotājus neuztvert Krievijas agresīvo retoriku tikai kā tukšu propagandu. Viņasprāt, dzīvojam laikā, kad gatavība dažādiem scenārijiem ir kļuvusi par nepieciešamu drošības kultūras sastāvdaļu. Tas nav patīkami. Tomēr neziņa ir bīstamāka.

• Sagatavojiet 72 stundu krājumus ārkārtas situācijām.
• Noskaidrojiet tuvākās patvertnes vai drošās vietas savā apkārtnē.
• Uztveriet drošības brīdinājumus ar atbildību, nevis kā trauksmi.

Aleksejeva norāda, ka Baltijas valstīm ir jābūt gatavām dažādiem attīstības scenārijiem, pat ja šobrīd nav konstatēta tieša militāra gatavošanās. Mūsdienu drošības situācija Eiropā prasa modrību un praktisku rīcību, nevis paļaušanos uz ilūziju par pilnīgu drošību.