Dita Rietuma: Kā Krievija izmanto kino Rietumu ietekmēšanai

mBot.lv 13:25, 22.05.26
Dita Rietuma: Kā Krievija izmanto kino Rietumu ietekmēšanai

Starptautiskie kinofestivāli un mākslas biennāles, tostarp Kannu un Venēcijas pasākumi, joprojām kalpo kā platformas, kurās Krievija mēģina saglabāt savu klātbūtni Rietumu kultūras telpā. Nacionālā kino centra direktore un kinokritiķe Dita Rietuma norāda, ka šī klātbūtne bieži vien ir maskēta, izmantojot izsmalcinātas un ciniskas metodes, lai izplatītu Kremlim labvēlīgus naratīvus.

Kultūra kā politiskās ietekmes instruments

Eksperte uzsver, ka politika un lielās mākslas skates vēsturiski ir bijušas cieši saistītas. Eiropas kinofestivāli darbojas kā būtiski vārti uz globālo atpazīstamību, tāpēc Krievijai ir stratēģiski svarīgi tajos piedalīties. Lai gan pēc 2022. gada lielākā daļa festivālu ierobežoja Krievijas finansētu filmu dalību, autori ir atraduši veidus, kā apiet šos ierobežojumus:

  • Filmas tiek producētas caur ārvalstu kompānijām, slēpjot patiesos finansējuma avotus.
  • Projekti tiek veidoti, piesaistot starptautiskus investīciju fondus, kuru līdzekļu izcelsmi ir gandrīz neiespējami pārbaudīt.
  • Tiek izmantoti Rietumu režisori, kuri, iespējams, apzināti vai naivi, iesaistās prokrievisku vēstījumu normalizēšanā.

Kā spilgtu piemēru Rietuma min franču režisora Olivjē Asajasa filmu "Kremļa burvis", kas, lai arī tehniski ir Francijas produkcija, izplata naratīvu, kas atbilst Krievijas oficiālajai politikai. Filma attēlo Krievijas diktatoru kā sarežģītu, harizmātisku personību, tādējādi mazinot agresora tēlu.

Krievijas kultūras cilvēki ir vienlaikus arī brīnišķīgi propagandas instrumentu pārzinātāji. Viņi izmanto ģeniālus montāžas paņēmienus, lai manipulētu ar auditorijas uztveri, kas ir vēsturiski iedibināta tradīcija.

Nepieciešamība pēc pretstāves

Dita Rietuma uzsver, ka Eiropa un Latvija bieži vien nenovērtē kino kā audiovizuāla medija spēku hibrīdkara apstākļos. Lai atspēkotu Krievijas ietekmi, nepieciešams radīt pašiem savus, intensīvus stāstus, kas stiprina nacionālās un eiropeiskās vērtības. Pašreizējā situācija liecina, ka tikai ar aizliegumiem vien nepietiek – ir nepieciešama spēja dekodēt manipulācijas un aktīvi veidot pretēju informatīvo telpu.