KNAB un EPPO kratīšanas Bauskas un Jelgavas slimnīcās

KNAB un Eiropas Prokuratūra (EPPO) šodien veica kratīšanas Bauskas un Jelgavas slimnīcās, turpinot šķetināt aizdomas par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Izmeklēšana, ko EPPO sāka šā gada pavasarī pēc KNAB sniegtās informācijas, aptver divus iepirkumus par kopējo summu 657 000 eiro. Pierādījumi liecina, ka uzņēmējs, iespējams, jau pirms iepirkuma izsludināšanas vienojās ar slimnīcas iepirkuma komisijas locekli, lai pielāgotu tehniskās specifikācijas konkrēta pretendenta interesēm. Šāda rīcība radījusi nepamatotas priekšrocības un, iespējams, kaitējumu gan Latvijas valsts, gan Eiropas Savienības finanšu interesēm. Slimnīcas turpina darbu pilnā apmērā, neviens darbinieks nav atstādināts. Šī lieta ir tikai viens posms plašākā izmeklēšanu sērijā, kas jau skārusi vairākas Latvijas slimnīcas, tostarp Vidzemes, Traumatoloģijas un ortopēdijas, kā arī Paula Stradiņa klīniku.

NBS uz robežas pielieto asaru gāzi un brīdinājuma šāvienu

Nacionālie bruņotie spēki uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pēdējā diennaktī pielietoja asaru gāzi un izšāva brīdinājuma šāvienu gaisā, lai apturētu agresīvu migrantu grupu, kas meta koka pagales karavīru virzienā. Šis incidents nav atsevišķs — tas ir kārtējais pierādījums tam, ka Baltkrievija joprojām izmanto nelegālo migrāciju kā hibrīdkara instrumentu. Spiediens uz robežu tikai pieaug. Amatpersonas situāciju dēvē par dramatisku, jo šogad no robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti jau 8413 migranti, kas ir gandrīz deviņas reizes vairāk nekā Lietuvā.

NBS karavīri un zemessargi nepārtraukti rotē uz robežas, nodrošinot līdz pat 200 cilvēku klātbūtni katrā maiņā. Premjers atzīst, ka robežu nav iespējams nosegt tikai ar cilvēkresursiem. Aizsardzības ministrija jau strādā pie jauniem risinājumiem, tostarp plašākas dronu izmantošanas, lai efektīvāk pamanītu robežpārkāpējus un samazinātu nepieciešamību pēc tik liela karavīru skaita. Tikmēr Lietuvas iekšlietu ministrs iesaka Latvijai pašai vairāk izmantot savu armiju, nevis gaidīt palīdzību no kaimiņiem. NBS turpinās sniegt atbalstu Valsts robežsardzei gan uz Baltkrievijas, gan Krievijas robežas, lai kopīgi reaģētu uz hibrīdapdraudējumu.

Zelenskis maina armijas vadību un pastiprina triecienus Krievijai

Volodimirs Zelenskis ar vienu lēmumu ir izmainījis gan Ukrainas armijas vadību, gan valsts aizsardzības politiku. Pēc vairāku dienu protestiem, ko izraisīja aizsardzības ministra Mihailo Fedorova atlaišana, prezidents atbrīvoja no amata armijas virspavēlnieku Oleksandru Sirski un viņa vietā iecēla 43 gadus veco brigādes ģenerāli Mihailo Drapatiju. Šīs pārmaiņas nav tikai personāla rotācija — tās ir atbilde uz sabiedrības spiedienu un nepieciešamību pēc jaunas pieejas karadarbībā. Drapatijs, kurš kļuvis par jaunāko virspavēlnieku Ukrainas vēsturē, jau pierādījis sevi kaujas laukā, organizējot izrāvienu Mariupolē 2014. gadā un izvedot karaspēku no ielenkuma pie Izvarinas. Viņa iecelšana ir tiešs signāls, ka Zelenskis vēlas modernizēt armiju un atbrīvoties no padomju mantojuma, ko iemiesoja Sirskis. Prezidents pats pateicās Sirskim par Kijivas nosargāšanu, bet vienlaikus uzsvēra, ka armijai jāvirzās uz priekšu ātrāk.

Zelenskis šīs pārmaiņas papildināja ar skarbu rīcību ārpus valsts robežām. Viņš paziņoja, ka Ukraina "pilnīgi taisnīgi atnes karu atpakaļ mājās – uz Krieviju", komentējot dronu triecienus, kas iznīcināja "Wildberries" noliktavas un radīja zaudējumus vairāk nekā 100 miljardu rubļu apmērā. Šie uzbrukumi, pēc prezidenta teiktā, ir daļa no stratēģijas piespiest Krieviju pievērsties diplomātijai.

Kulbergs pretrunās ar prokuratūru un prezidentu

Andris Kulbergs šonedēļ nonācis notikumu centrā, kur viņa lēmumi un nostāja rada asas pretrunas ar Valsts prezidentu un opozīciju. Premjers uzstāj, ka iepriekšējās valdības lēmumu par atbalstu kokrūpniekiem atcelt nevar, jo tas esot juridiski neiespējami. Bijusī tieslietu ministre Lībiņa-Egnere to dēvē par nepareizu interpretāciju, jo prettiesisks lēmums ir jāatceļ neatkarīgi no tā izpildes. Šī pozīcija Kulbergu nostāda pret prokuratūru, kas jau sākusi kriminālprocesu, un rada jautājumus par valdības gatavību ievērot tiesiskumu.

Vienlaikus Kulbergs aktīvi iesaistās Imigrācijas likuma grozījumu virzīšanā, kur viņš kopā ar Valsts prezidentu Rinkēviču meklē līdzsvaru starp investīciju piesaisti un drošības interesēm. Premjers uzsver, ka bez ārvalstu investīcijām nauda būs jāņem no citām jomām, un aicina izvēlēties "moderno ceļu", ko izmanto citas Eiropas valstis. Šī nostāja atspoguļo viņa centienus atrast finansējumu, kas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka jau šoruden jāatrod 57 miljoni eiro skolotāju algām. Kulbergs atzīst, ka ekonomiskie rādītāji atpaliek no prognozēm, un nauda "uz printera netiek drukāta", tāpēc viņš rosina politiķus uzņemties atbildību par finansējuma avotiem. Šī pragmatiskā pieeja saskaras ar kritiku, jo viņa valdības rīcības plānā esot idejas, kā naudu tērēt, bet trūkstot ideju, kā to nopelnīt.

Rinkēvičs brīdina par hibrīddraudiem un aicina pārskatīt Imigrācijas likumu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien Rīgas pilī vienlaikus risināja divus būtiskus jautājumus — brīdināja sabiedrību par Krievijas hibrīddraudiem un aicināja Saeimu pārskatīt Imigrācijas likumu, lai tas kalpotu gan drošībai, gan ekonomikai. Tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu un Nacionālās drošības padomes sēde atklāja, ka tiešu militāru draudu no Krievijas nav, taču tās neprognozējamība un iestrēgšana Ukrainā liek austrumflanga valstīm būt īpaši modrām. Rinkēvičs uzsvēra, ka hibrīdoperācijas, piemēram, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, turpinās, un sabiedrībai jāpievērš uzmanība aizdomīgām darbībām. Viņš atzina, ka ne visu var paredzēt, bet drošības iestādes strādā un daudz kas jau ir novērsts.

Prezidents arī pievērsās vēlēšanu drošībai, aicinot izstrādāt skaidrus rīcības algoritmus gaisa telpas apdraudējuma gadījumā. NDP sēdē viņš kopā ar CVK priekšsēdētāju pārrunāja, kā nodrošināt vēlēšanu nepārtrauktību, ja trauksmes vai citu iemeslu dēļ iecirkņi nevar strādāt. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja priekšlikumus grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, lai vajadzības gadījumā pielāgotu iecirkņu darba laiku. Viņš uzsvēra, ka šie jautājumi paliks NDP dienaskārtībā. Paralēli drošības jautājumiem Rinkēvičs aicināja rast līdzsvaru Imigrācijas likumā, kas nonācis otrreizējā caurlūkošanā. Viņš norādīja, ka kopš 2010. gada pastāvējusī prakse piesaistīt investīcijas pret termiņuzturēšanās atļaujām ir sevi izsmēlusi un nepieciešams jauns mehānisms. Prezidents pauda pārliecību, ka iespējams panākt samērīgu risinājumu, kas ņem vērā gan tautsaimniecības, gan drošības intereses.

Vēl no dienas kārtības

Latvijas valsts meži
• Nacionālās drošības padome izvērtēja masveida kiberincidentu, kas skāra LVM infrastruktūru.

Apvienotais saraksts
• Premjers Kulbergs aizstāv valdības rīcību imigrācijas, kokrūpniecības un NVO finansējuma jautājumos.

VARAM
• Talsu novads vēršas pie VARAM pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas lietavu dēļ; nepieciešami pusmiljons eiro ceļu atjaunošanai.

Donalds Tramps
• Tramps draud Irānai ar bombardēšanu un atbalsta Ukrainas dronu triecienus Krievijā.

Jānis Dombrava
• Iekšlietu ministra lūgums pēc Lietuvas robežsargiem noraidīts; vienlaikus panākts progress patvertņu tīklā.

Sergejs Lavrovs
• Lavrovs ceturtdien Manilā tiksies ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
• BKUS rīko Karjeras dienu medmāsām un piedāvā stipendijas 2000 eiro apmērā.

Zemessardze
• 1277 jaunieši uzsāk valsts aizsardzības dienestu; lielākā daļa dienēs Zemessardzē.

Uldis Augulis
• Zemkopības ministrs saskaras ar lietavu sekām Talsu novadā un kiberincidentu LVM.

Valsts robežsardze
• Lietuva noraida Latvijas lūgumu pēc simts robežsargiem; Krievija pievienojas Lietuvas tiesvedībai pret Baltkrieviju.

ZZS
• Uldis Augulis kopā ar Saeimas komisiju apmeklē Talsu novadu, lai novērtētu lietavu postījumus.

Nacionālā apvienība
• NA pārstāvji iesaistīti robeždrošībā un energosistēmas rezervju veidošanā.

VUGD
• Glābēji evakuē cilvēkus no plūdiem Talsu novadā un dzēš ugunsgrēkus.

Labklājības ministrija
• Ģimenes ārstu asociācija ierosina ieviest daļējas darbnespējas lapas.

PTAC
• PTAC brīdina par autostāvvietu operatoru praksi; Saeima atbalsta grozījumus kreditēšanas uzraudzībā.

KNAB un EPPO turpina izmeklēšanu, bet NBS pastiprina robežas uzraudzību. Valdībai jārisina gan iekšējās pretrunas, gan ārējie draudi.